Pirmdiena, 16. decembris, Varda dienas: Alvīne

Likuma izstrādes darba grupa vienojusies par svarīgākajiem atbalsta pasākumiem diasporai un remigrantiem draugiem.lv

- 08.05.2018
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , ,

img_3452Darbu noslēgusi Diasporas likuma izstrādes darba grupa, kas vienprātīgi vienojusies gan par svarīgākajiem atbalsta pasākumiem latviešu valodas apgūšanai, pilsoniskai aktivitātei, sadarbībai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, gan par atbalstu tiem, kas atgriežas Latvijā, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Politiķe skaidroja, ka šobrīd Diasporas likums ir nodots Saeimas juridiskajam birojam, lai tiktu veikta likuma juridiskā analīze un teksta noslīpēšana atbilstoši juridiskai tehnikai. “Tiklīdz tas būs izdarīts, likums tiks izskatīts Ārlietu komisijā, kur tas tiks akceptēts kā Ārlietu komisijas likums un nodots Saeimas plenārsēdei. Tam būtu jānotiek jau maijā,” piebilda Kalniņa-Lukaševica.
Komentējot likumā ietverto, parlamentārā sekretāre minēja, ka visbūtiskākā ir topošā likuma trešā un ceturtā nodaļa. Trešā likumprojekta nodaļa runā par atbalsta pasākumiem, kas ir grupēti četrās lielās daļās. “Pirmā daļa ir attiecībā par atbalstu latviskās identitātes uzturēšanai, kas runā par nedēļas nogales skolām. Īpaši izceltas arī tradicionālās vasaras vidusskolas, kā arī jauniešu un ģimeņu nometnes,” teica ĀM pārstāve, piebilstot, ka diskusijās ar nozaru ministrijām panākta vienota izpratne, ka šāds atbalsts nepieciešams arī turpmāk.
Otrs bloks ir saistīts ar pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanu, kurā paredzēts, ka tiek veicināta balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalība vēlēšanās un tautas nobalsošanā ārvalstīs, nodrošināts valsts atbalsts diasporas organizāciju darbības stiprināšanai, nodrošināta diasporas organizāciju iesaiste normatīvo aktu un politikas dokumentu izstrādes procesā, nodrošināta ietekmes uz diasporu izvērtējuma iekļaušana normatīvo aktu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) un nodrošināta valsts sniegtās informācijas un e-pakalpojumu pieejamība diasporai.
Savukārt trešais bloks saistīts ar sadarbību zinātnē, ekonomikā un kultūrā, kur noteikts, ka tiek īstenoti pasākumi, kas veicina diasporas pārstāvju iesaisti uzņēmējdarbībā Latvijā, īstenoti pasākumi, kas atbalsta diasporas uzņēmēju un profesionāļu, un zinātnieku iesaisti eksporta un investīciju veicināšanā, nozaru attīstībā, tehnoloģiju pārnesē, pētniecībā un izstrādē, nodrošināta pastāvīga un sistēmiska diasporas un remigrācijas jautājumu izpēte efektīvas diasporas politikas un remigrācijas īstenošanai un nodrošināta starptautisko organizāciju dienestā iegūtās profesionālās pieredzes atzīšana Latvijas valsts un pašvaldību institūcijās.
Ceturtais bloks paredz atbalstu tiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. Tas nosaka, ka, lai sniegtu atbalstu sekmīgai integrācijai Latvijas izglītības sistēmā, tiek nodrošināta iespēja savlaicīgi reģistrēt bērnus pirmsskolas izglītības iestādē un vispārizglītojošās iestādēs pirms faktiskās atgriešanās Latvijā, nodrošināts pastāvīgs un sistēmisks atbalsts diasporas bērnu integrācijai Latvijas izglītības sistēmā un veicināta diasporas jauniešu piesaiste studijām Latvijas augstākās izglītības iestādēs uz laiku vai pastāvīgi.

Tāpat, lai sniegtu atbalstu sekmīgai integrācijai Latvijas sabiedrībā un darba tirgū, tiktu sniegts atbalsts diasporas pārstāvju ģimenes locekļu, kuri nav Latvijas izcelsmes, latviešu valodas apguvei un iesaistei nodarbinātības veicināšanas pasākumos, kā arī diasporas pārstāvju ģimenes locekļu, kuri nav Latvijas izcelsmes, ārvalstīs iegūtas izglītības un kvalifikācijas, tai skaitā reglamentētajām profesijām, vienkāršotākai dokumentu atzīšanas kārtībai.
“Ir paredzēts izveidot mehānismu ārvalstīs strādājošie varētu uz gadu iesaistīties un strādāt Latvijas valsts pārvaldē. Tas uzrunātu tos, kas strādā Eiropas Savienības institūcijās, jo pēc tam, kad tur ir nostrādāts kāds laiks, ir tiesības paņemt gadu ilgu bezalgas atvaļinājumu. Cilvēki to arī bieži izmanto, lai būtu Latvijā, un izsaka vēlmi, ka labprāt dotu zināšanas Latvijas valsts pārvaldē, taču līdz šim nebija veids, kā to varētu darīt,” teica Kalniņa-Lukaševica.
Vienlaikus tiks noteikts, ka pašvaldības ir tiesīgas sniegt arī cita veida sociālo vai materiālo atbalstu vai paredzēt papildus garantijas vai pamatnosacījumus to personu atbalstam, kuras vēlas atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Tikmēr remigrācijas atbalsta sniegšanai un koordinācijai tiktu izveidots nacionālais kontaktpunkts remigrācijas jautājumos un reģionālais koordinatoru tīkls, bet valsts un pašvaldības sniegtu palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā.
Savukārt likumprojekta ceturtā nodaļa runā par to, ka valsts budžetā kā pamatizdevumiem ir jābūt noteiktam diasporas politikas finansējumam. “Diaspora mums ir bijusi un būs, tāpēc ir nekorekti ik pēc trīs gadiem apspriest no jauna, vai tam ir vajadzīgs finansējums kā jaunai politikas iniciatīvai,” uzsvēra parlamentārā sekretāre.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie