ĀM diskutē par diasporas atbalsta budžetu un tā programmu pieejamību

2. jūlijā Ārlietu ministrijā (ĀM) norisinājās darba grupas diasporas politikas jautājumos sēde, kurā valsts institūciju, diasporas organizāciju pārstāvji un sadarbības partneri diskutēja par valsts budžeta finansējuma programmu pieejamību diasporas atbalstam, plānoto diasporas budžetu 2019.-2021. gadam, kā arī tika informēti par Diasporas likuma izstrādes gaitu un citiem diasporai aktuāliem jautājumiem.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja klātesošos par Diasporas likumprojekta virzību un izteica pateicību diasporas organizācijām par aktīvo iesaisti likuma izstrādē.
Ārlietu ministrija, koordinējot diasporas politikas izstrādi un īstenošanu, ir uzņēmusies apkopot vidējā termiņa valsts budžeta finansējuma pieprasījumus diasporas jomā. Sēdes dalībnieki tika informēti par plānoto diasporas atbalsta finansējumu 2019.-2021. gadam un galvenajiem prioritārajiem pasākumiem 2019. gadā, kuru starpā ir gan atbalsts latviešu valodas mācīšanai un latviskajai izglītībai diasporā, gan pasākumi sadarbības stiprināšanai kultūras, tautsaimniecības un citās jomās, vienlaikus plānojot arī atbalstu remigrāciju veicinošiem pasākumiem.
Jūnijā tika precizēta kārtība, kādā Ārlietu ministrijā iesniedz, izvērtē un finansiāli atbalsta projektus sadarbībai ar Latvijas diasporu, veicinot tās pašorganizēšanos. Sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar izmaiņām, kas vērstas uz efektīvāku un skaidrāku diasporas projektu vērtēšanas sistēmas izveidi un balstītas pieredzē, diasporas organizāciju priekšlikumos un ieteikumos.
Diskusijas turpinājās par valsts budžeta finansējuma programmu pieejamību diasporas atbalstam. Sēdes dalībnieki atzina, ka finansējuma izmantošana jāpadara efektīvāka un caurskatāmāka, lai ar pieejamiem resursiem viegli un saprotami var īstenot pasākumus un projektus, kas sekmē latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā.
Sēdes dalībnieki tika informēti arī par kustības “Latvija strādā” realizēto informatīvo kampaņu un sasniegtajiem rezultātiem, iesaistot kustībā jau 49 Latvijas uzņēmumus, kas apliecinājuši gatavību piesaistīt darbam savā uzņēmumā ārzemēs dzīvojošos un strādājošos Latvijas valstspiederīgos.

Informācijai:

Darba grupu diasporas politikas jautājumos 2013. gadā izveidoja Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome, lai koordinētu darbu pie konkrētu diasporas jautājumu izstrādes, apmainītos ar informāciju un analizētu situācijas attīstību. Darba grupā ir ministriju, iestāžu, sabiedrisko organizāciju un pētniecības iestāžu pārstāvji un to vada Ārlietu ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Darba grupas sēdē piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes un Eiropas Latviešu apvienības prezidija locekļi, Īrijas latviešu nacionālās padomes un citu diasporas organizāciju pārstāvji, kā arī pārstāvji no Ārlietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Ekonomikas ministrijām, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Valsts kontroles, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības „Ar pasaules pieredzi Latvijā”, pētniecības centra – muzeja “Latvieši pasaulē”, Sabiedrības iniciatīvu portāla “ManaBalss.lv” un kustības “Latvija strādā” pārstāvji.

FOTO: Ārlietu ministrija