Z.Kalniņa-Lukaševica: Lai diaspora atgrieztos Latvijā, svarīgs ir ne tikai labi apmaksāts darbs

18. jūlijā Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās sociālās kustības “Latvija strādā” praktiskajā seminārā “Esi gatavs aizbraucēju piesaistei”, iepazīstinot ar Diasporas likuma projektā paredzētajiem remigrācijas atbalsta pasākumiem un informējot darba devējus par ieteikumiem diasporas pārstāvju piesaistīšanai Latvijas darba tirgum.

Parlamentārā sekretāre atzīmēja: “Lai atgrieztos Latvijā, mūsu cilvēkiem svarīgs ir ne tikai labi apmaksāts darbs. Tas ir svarīgākais, taču ne vienīgais aspekts, ko cilvēki vērtē, pieņemot lēmumu par atgriešanos. Ļoti nozīmīgi lēmuma pieņemšanai ir arī potenciālie darba apstākļi, izaugsmes iespējas, kā arī kolēģi, darba vide un apmācības iespējas.”
Galvenā motivācija atgriezties ir iespēja būt kopā ar draugiem un tuviniekiem – to kā priekšrocību ir minējuši 66% remigrantu aptaujas respondenti. Savukārt 31% aptaujas dalībnieki kā motivāciju atgriezties ir norādījuši iespēju palīdzēt Latvijas attīstībai un 29% – iespēju būt saprotamā, pieņemošā vidē, balstoties uz Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (LU DMPC) veikto pētījumu, sacīja parlamentārā sekretāre. Remigratu aptauja veikta ĀM atbalstītā LU DMPC pētījuma “Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai” ietvaros.
Z.Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka “atgriezties Latvijā nozīmē pārcelt visu savu dzīvi. Nepieciešams ne tikai darbs, bet arī mājoklis, bērnudārzs un skola bērniem, darba iespējas dzīvesbiedram. Tādēļ darba devējiem, kas vēlas piesaistīt šobrīd ārzemēs dzīvojošos un strādājošos Latvijas cilvēkus, apsverama iespēja sniegt atbalstu un informāciju arī šo jautājumu risināšanai”.
Balstoties uz LU DMPC pētījumiem, ir apkopoti arī praktiski ieteikumi darba devējiem: attālinātu darba interviju iespējas tiešsaistē; ne tik straujšs darba uzsākšanas laiks, lai nodrošinātu iespēju remigrantam pārcelties no ārvalstīm; profesionālās apmācības piedāvājums; rūpīgi pārdomāts darba sludinājumu saturs, kurā skaidri norādīta informācija arī par piedāvāto darba algu un valodu prasmes. Darba sludinājumu saturam un pieejamībai ir liela loma lēmuma pieņemšanai par remigrāciju. Tikpat svarīgi ir piedāvāt atbalsta iespējas pārcelšanās organizēšanai un ģimenes locekļu integrācijai.
Situācijā, kad uzņēmumiem Latvijā arvien vairāk trūkst darbinieku un vidējā alga sasniedz 1000 eiro līmeni, Ārlietu ministrija ir īpaši gandarīta par uzņēmēju praktisko iniciatīvu, lai radītu priekšnoteikumus mūsu tautiešu atgriešanai Latvijā. Remigrantu piesaistei nav birokrātisko procedūru, salīdzinot ar darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm, un ir mazāk problēmu ar diplomu/kvalifikācijas atzīšanu, kā arī remigrantiem ir gan latviešu, gan labas angļu vai citu svešvalodu zināšanas, plašāks skatījums un pieredze.

24. maijā pirmajā lasījumā Saeimā pieņemtais Diasporas likumprojekts diasporas pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri nav Latvijas izcelsmes, paredz atbalstu gan integrācijai Latvijas izglītības sistēmā un sabiedrībā, gan darba tirgū, atbalstot latviešu valodas apguvi un iesaisti nodarbinātības vai uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumos. Tāpat tiek plānots vienkāršot kārtību ārvalstīs iegūtās izglītības, akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas, tostarp reglamentētajām profesijām, pielīdzināšanai.
Viens no nozīmīgākajiem aspektiem Diasporas likumprojektā ir paredzētā iespēja deklarēt papildu adresi Latvijā, kas ļaus, piemēram, reģistrēties bērnu dārzu rindā vai pieteikt bērnu skolai jau pārcelšanās plānošanas laikā. Tāpat ir paredzēta iespēja sniegt palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā un iekļautas normas, lai padarītu pieejamākus sociālos pakalpojumus. Likumprojektu tiks virzīts pieņemšanai šī gada rudenī.

Sociālā kustība “Latvija strādā” realizē informatīvo kampaņu, iesaistot kustībā jau 50 Latvijas uzņēmumus, kas apliecinājuši gatavību piesaistīt darbam savā uzņēmumā 223 Latvijas izcelsmes darbiniekus no ārvalstīm. Kopā kustība plāno piesaistīt Latvijas darba tirgum vismaz 1000 ārzemēs dzīvojošos un strādājošos Latvijas valstspiederīgos.

FOTO: Ārlietu ministrija