Cilvēks nav miris tik ilgi, kamēr mēs viņu atceramies

Viņš bija latvietis, kas cēla gan savas dzimtenes, gan mītnes zemes tautsaimniecību; latvietis, kas nodzīvoja garu un trauksmainu mūžu; latvietis Īrijā, kuram ir vērts līdzināties. Un šis latvietis bija Konrāds Pētersons – viens no pirmajiem latviešu inženieriem ar ārvalsts diplomu, revolucionārs un izcila personība. K. Pētersons ir dzimis 1888.gadā un 15.oktobrī, tieši šogad, viņam apritētu 130.

Sestdien Īrijas latviešu kopienas pārstāvji Athy pilsētiņā rīkoja piemiņas brīdi, veltītu mūsu izcilajam novadniekam Konrādam Pētersonam, kurš jau gadsimta sākumā, bēgdams no 1905.gada cara represijām, bija devies bēgļu gaitās uz Īriju, bet vēlāk atgriezās Latvijā, brīvvalsts laikā strādāja dažādās valdības iestādēs Rīgā, bet Otrā pasaules kara beigās, nu jau kopā ar ģimeni, atkal devās svešumā. 1947.gadā Zaļajā salā viņš sāka strādāt par Kilkenijas (Kilkenny) kūdras rūpnīcas direktoru, bet vēl dažus gadus pirms tam pielika visas pūles, lai pats šo ražotni izveidotu. Rūpnīcai augot un tās apjomiem paplašinoties, kūdras nozare Īrijā strauji attīstījās, un tas pavisam noteikti ir arī K. Pētersona nopelns.
“Cilvēks nav miris tik ilgi, kamēr mēs viņu atceramies,” savā runā sacīja Latvijas vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis, kuru Īrijas luterāņu draudzes diakons Imants Miezis aicināja svinīgi atklāt piemiņas brīdi.
Konrādu Pētersonu atceras un tur godā arī Athy pilsētiņas vēstures entuziastu grupa (Athy Local History Group) Frenk Taaffe vadībā. Tieši Frenks bija tas, pēc kura publikācijām un vēlāk, tiekoties personīgi, savulaik tika uzieta Konrāda Pētersona kapa vieta. Arī Taaffe kungs un viņa grupas biedri sestdien piedalījās atceres brīdī. “Es esmu ļoti priecīgs, ka latviešu kopiena Īrijā nav aizmirsusi Konrādu Pētersonu. Viņš ir jūsu tautietis un vienlaikus arī mūsējais, kas tik daudz darījis Īrijas labā,” atzīmēja Frenks Taaffe.

“Tā ir sagadījies, ka es viņu savā dzīvē nekad neesmu satikusi, taču viņš bija manu vecāku ģimenes draugs,” atmiņās kavējās Īrijas latviete Silvija Džonsa, kuras māte Jūlija Grigule pirms kara bija Konrāda kolēģe un abas ģimenes arī trimdā uzturēja ciešus sakarus. “Taču mana māte par viņu tika daudz stāstījusi un tie bija patiešām iedvesmojoši stāsti. Savam vecākajam dēlam devu vārdu Konrāds tieši par godu Pētersonam. Arī vienu no maniem mazdēliem sauc par Konrādu. Šī krietnā cilvēka vārds Īrijā dzīvos arī turpmāk.”

Spītējot nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, atceres brīdi kuplināja arī latviešu koris Īrijā LA’IR, Rasas Stonkus vadībā. Skanot dziesmai “Svētī Debesīs šo zemi”, uz Konrāda Pētersona kapa sagūla ziedi, bet diakons Imants Miezis, kura draudze rūpējas par vientuļo latviešu kapu sakopšanu Īrijā, Konrādam deva svētu solījumu apmeklēt un sakopt arī viņa sievas Helēnas un meitas Pamelas kapa vietas Dublinā.

FOTO: baltic-ireland.ie