Saeima atbalsta jaunu Diasporas likumu

Saeima ceturtdien, 1.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu Diasporas likumu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, vēstī Saeimas Preses dienests. Tāpat likums paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai.

Likums noteic, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. Tāpat tajā definēti diasporas organizācijas un remigrācijas jēdzieni.
Statistika liecina, ka no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem 15 procenti šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Ņemot vērā to, kā arī sabiedrības novecošanos, pieaugošo demogrāfisko slodzi un prognozes par darbaspēka trūkumu nākotnē, konsekventas diasporas politikas īstenošana ir ārkārtīgi būtiska, norādīts anotācijā.
Likumā definēti diasporas politikas uzdevumi un principi, tāpat noteikta valsts pārvaldes institūciju kompetence diasporas politikas jomā. Vienotas valsts politikas izstrādi diasporas politikas jomā un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu, nodrošinās Ārlietu ministrija (ĀM).
Jaunajā likumā diasporas locekļiem un organizācijām paredzētas tiesības piedalīties diasporas politikas izstrādē un īstenošanā, tostarp iesaistoties ar diasporas politiku saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē un darbojoties Diasporas konsultatīvajā padomē. Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un ikgadēju prioritāšu izstrādi, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu, un tās darbību organizē ĀM, teikts likumā.
Likumā arī definēta pašvaldības kompetence diasporas politikas jomā. Noteikts, ka pašvaldība var plānot un īstenot pašvaldības diasporas politiku, kā arī sniegt sociālo, materiālo vai cita veida atbalstu, tostarp nolūkā veicināt vai atvieglot remigrāciju.
Lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju, likums paredz nodrošināt valsts atbalstu, piemēram, diasporas nedēļas nogales skolu un vasaras vidusskolu ārvalstīs darbībai ar pastāvīgu finansējumu un metodoloģiju, kā arī diasporas bērnu neformālās interešu izglītības un latviešu valodas nometņu organizēšanai Latvijā un ārvalstīs. Likums paredz arī citus diasporas atbalsta pasākumus.

Noteikts arī valsts un pašvaldības atbalsts diasporas pārstāvjiem, kuri vēlas atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī tiesības diasporas pārstāvjiem papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi Latvijā.
Tāpat likums paredz, ka attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.
Likums nosaka, ka diasporas politiku finansēs no valsts budžeta līdzekļiem, paredzot atbilstīgu, ilgtermiņā plānojamu un diasporas skaita un aktivitāšu dinamikai pielāgojamu finansējumu. Tai varēs novirzīt arī citus finansējuma avotus.
Jaunā likuma projekts izstrādāts Saeimas Ārlietu komisijas darba grupā, kuru vadīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols. Darba grupa strādāja četrus mēnešus, un tajā bija pārstāvji arī no astoņām nozaru ministrijām, diasporas organizācijām – Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības -, kā arī kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kopumā apvienojot vairāk nekā 30 augsta līmeņa ekspertus.

FOTO: baltic-ireland.ie