Cilvēktiesību komisija: SIF darbībā nepieciešami uzlabojumi

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 4.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likumā, vēstī Saeimas Preses dienests. Ar tiem plānots uzlabot fonda darbību un tā pārraudzību. Komisijas deputāti, uzklausot SIF, Kultūras ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, vērsa uzmanību uz vairākām problēmām, kas konstatētas fonda līdzšinējā darbībā.

Akcentētas problēmas ar tā pārvaldību un struktūru, lielo birokrātisko slogu salīdzinājumā ar līdzīgām institūcijām, kā arī situācija, ka fonds vienlaikus piešķir finanšu līdzekļus nevalstiskajām organizācijām un tajā pašā laikā pats ar tām konkurē par citiem finansējuma avotiem.
“Sabiedrības integrācijas fonda budžets sasniedz 11 miljonus eiro gadā, bet pēc komisijas sēdē pārrunātā skaidri redzams, ka starp lielākajām nevalstiskajām organizācijām, kuras izrāda aktīvu interesi uzlabot fonda darbību, un fonda direktori, kura tajā darbojas jau gadiem, nepastāv komunikācija. Komisija šajā situācijā ir gatava pildīt apaļā galda funkciju, lai problēmas risinātu,” pēc sēdes atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš uzsvēra, ka Saeimā iesniegtajā likumprojektā nepieciešams veikt būtiskus labojumus, lai dzīvē īstenotu iecerētās izmaiņas fonda darbībā, tādēļ tam noteikts pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 1.martam.

Pašlaik Saeimā iesniegtais likumprojekts nosaka, ka turpmāk Sabiedrības integrācijas fonda nolikumu apstiprinās Ministru kabinets, nevis fonda padome, kā pašlaik. Tāpat paredzēts, ka, administrējot valsts budžeta apakšprogrammas sabiedrības integrācijas jomā, fonds atradīsies Kultūras ministrijas pārraudzībā.
Likumprojekts paredz veikt izmaiņas arī fonda padomes sastāvā, papildinot to ar Valsts kancelejas pārstāvi. Tāpat iecerēts, ka padomē pārstāvētos ministrus varēs aizvietot ministra pilnvarota persona – ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks vai cita vadības līmeņa amatpersona. Tāpat likumprojektā noteikti vairāki jautājumi, par kuriem fonda padomei jālemj sēdēs klātienē.
Plānots, ka fonda padomes locekļi padomes priekšsēdētāju no sava vidus varēs ievēlēt tikai uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona nedrīkstēs šo amatu pildīt ilgāk nekā vienu termiņu pēc kārtas. Līdz šim attiecīgs ierobežojums nav bijis noteikts. Uz pieciem gadiem atklātā konkursā izraugāms arī fonda sekretariāta direktors, un šo amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tāpat iecerēts noteikt, ka sekretariāta pieņemtos administratīvos aktus un faktisko rīcību varēs apstrīdēt fonda padomē. Savukārt padomes pieņemtos administratīvos aktus un faktisko rīcību varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
Kā līdzatbildīgā komisija likumprojektam noteikta Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāskata vēl trīs lasījumos.

FOTO: Ieva Ābele/Saeimas Preses dienests