Nepieņemtā budžeta dēļ vairākām ministrijām trūkstot finansējuma diasporas atbalsta pasākumu īstenošanai

Ņemot vērā, ka vēl nav pieņemts 2019.gada budžets, vairākām ministrijām trūkst finansējuma diasporas atbalsta pasākumu īstenošanai 2019.gadā, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē apgalvoja ministriju pārstāvji.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) skaidroja, ka 1.janvārī spēkā stājas Diasporas likums, savukārt līdz 28.februārim ministrijām jāizstrādā grozījumi citos likumos, lai varētu piemērot visus Diasporas likumā paredzētos atbalsta pasākumus.

“Iezīmējas vairākas problēmas, tajā skaitā tas, ka no 1.janvāra pēkšņi nav finansējuma tiem pasākumiem, kas jau visu laiku būtībā bijuši paredzēti. Skarbi līdzekļu trūkumu justu diasporas pārstāvji, jo nenotiktu, piemēram, nedēļas nogales skolas,” problēmas iezīmēja ĀM pārstāve, norādot, ka otra grupa problēmu ir jaunās funkcijas ministrijām, kas rodas līdz ar Diasporas likumu.
“Pastāv arī jautājums, vai ministrijas var nodrošināt likumu sagatavošanu, kamēr nav pieņemts budžets, un šeit mēs redzam pazīmes, ka ministrijām ir problēmas. Piemēram, FM ir iebildusi Iekšlietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, jo izmaiņām šobrīd nav apstiprināts finansējums,” norādīja parlamentārā sekretāre, piebilstot, ka līdz ar budžeta neesamību var tikt apgrūtināta jau ierasto diasporas pasākumu īstenošana vai pat jaunu likumu izstrāde.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Graudiņš norādīja, ka reģionālo koordinatoru tīklam nepieciešami 150 000 eiro, bet vēl 293 000 eiro nepieciešami, lai nodrošinātu tos pasākumus, kas tikuši finansēti jau iepriekš, nodrošinot tādu pašu darbību kā pērn.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) sacīja, ka par diasporas atbalstam nepieciešamo pasākumu iekļaušanu bāzes budžetā tiek runāts jau vairākus gadus. Diasporas likums KM paredz vairākus uzdevumus – latviskās identitātes stiprināšana, Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšana, materiālās kultūras vērtību diasporā uzskaite un izvērtējums, atbalsts medijiem diasporā un atbalsts diasporas organizācijām.
Kopumā, lai īstenotu pilnīgi visas ar diasporu saistītās aktivitātes, KM esot nepieciešami 893 000 eiro, bet no tiem 100 000 eiro esot kritiski nepieciešami.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Gunta Arāja skaidroja, ka šobrīd nākamā gada ministrijas budžetā ir finansējums tikai vienam pasākumam. Šobrīd neesot finansējuma latviešu valodas apguvei diasporā nākamajam gadam. Pilnīgi visiem pasākumiem IZM nākamgad nepieciešami 1 197 250 eiro, bet pašu būtiskāko aktivitāšu nodrošināšanai nepieciešami vairāk nekā 600 000 eiro, no kuriem 365 000 eiro nepieciešami vasaras skolām diasporas pārstāvjiem.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Līga Šulca skaidroja, ka pašreizējā situācijā finansējuma neesamību varētu risināt vienīgi ministriju spēja nepieciešamos līdzekļus atrast no ministrijām jau piešķirtā finansējuma. Ministriju pārstāvji gan bija skeptiski par šādām iespējām. FM pārstāve apliecināja, ka konkrētajā gadījumā nav iespējams līdzekļus lūgt no neparedzētajiem gadījumiem paredzētā finansējuma.

Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) norādīja, ka komisijas vārdā varētu nosūtīt oficiālu vēstuli FM, kā arī potenciālajam valdības veidotājam un valdību veidojošajām partijām ar lūgumu meklēt risinājumus. Vēstule jau iepriekš tikusi nosūtīta arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijai.
Kols situāciju kopumā vērtēja kā absurdu, jo sen esošus un sevi pierādījušus diasporas pasākumus esot nepieciešams definēt kā jaunas politiskās iniciatīvas, lai tās vēlāk varētu tikt iekļautas bāzes budžetā, kaut gan visi labi apzinoties, ka šādiem pasākumiem vajadzētu būt iekļautiem jau nākamā gada bāzes budžetā, jo pēc būtības jaunas iniciatīvas ieviestas netiek.
“Juridiski visi zinām, ka šīs aktivitātes tiek definētas kā jaunas politiskās iniciatīvas, bet visi zinām, ka virkne pasākumu nav jaunās politiskās iniciatīvas, bet tie ir reāli pasākumi, kas sevi pierādījuši un darbojušies jau vairākus gadus,” teica Kols.

Jau vēstīts, ka ĀM ir izsludinājusi nākamo projektu iesniegšanas kārtu finansējuma saņemšanai diasporas projektu atbalstam 2019.gadā, tomēr vienlaikus norādījusi, ka iesniegtos projektus būs iespējams izskatīt ar nosacījumu, ka tiks apstiprināts Latvijas valsts budžets 2019.gadam.
ĀM diasporas projektu izvērtēšanas komisija par 2018.gadu saņēma un izskatīja 166 projektus, no kuriem daļēji vai pilnībā atbalstīja 99 projektus par kopējo summu līdz 138 610 eiro.
2018.gadā diasporas projektu atbalstam ieplānoti 226 238 eiro, kas ietver atbalstu Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, diasporas organizāciju projektiem un ĀM lielprojektiem.

FOTO: baltic-ireland.ie