Īrijas ministre: Lielbritānija ir Īrijas tuvākais kaimiņš un draugs, bet tās lēmums izstāties no ES ir jārespektē

Lielbritānija jau sen bijusi Īrijas tuvākais kaimiņš un draugs, tomēr tās lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) ir jārespektē, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē sacīja Īrijas Eiropas lietu ministre Helen McEntee. Viņa uzsvēra, ka Īrijai ir būtiski, lai arī pēc “Brexit” labās attiecības ar Lielbritāniju saglabātos. Vienlaikus arī Īrija gatavojusies un gatavojas bezlīguma “Brexit” scenārijam, lai nodrošinātos, ka šis process pēc iespējas mazāk ietekmē Īrijas iedzīvotājus.

Kā būtisku problēmjautājumu viņa minēja Īrijas un Ziemeļīrijas robežu. Esot grūti prognozēt, kā tieši pilnas robežkontroles ieviešanas gadījumā mainītos ikdiena ap robežu, tomēr ir skaidrs, ka ietekme būtu būtiska, skarot cilvēku ikdienu un biznesu, viņa teica.
Helen McEntee skaidroja, ka pērn būtiski pieaugusi Lielbritānijā dzīvojošo Īrijas valstspiederīgo interese Īrijas pasu noformēšanai, jo Lielbritānijā ir daudz iedzīvotāju ar īru saknēm.
Ministre arī vērsa uzmanību, ka 92% valsts iedzīvotāju atbalsta Īrijas dalību ES, kas ir ļoti augsts rādītājs, ko ir būtiski saglabāt. Atbalsts Īrijas dalībai ES pieaudzis, iespējams, pateicoties “Brexit”, jo cilvēki sapratuši, cik svarīga ir dalība ES, teica politiķe.
Viņasprāt, ir būtiski saglabāt 27 ES dalībvalstu vienotību arī pēc “Brexit”, jo tā ir svarīga cīņā ar daudziem izaicinājumiem.
Pēc pēdējiem notikumiem “Brexit” kontekstā, viņa pieļāva, ka no Lielbritānijas puses būs lūgums pēc “Brexit” pagarinājuma un Īrija tam ceļā nestāsies, tomēr tādā gadījumā būtiski esot saprast, kāda jēga būtu šādam pagarinājumam, proti, vai tā laikā tiktu atrisināti visi nepieciešamie jautājumi, lai izstāšanās beidzot varētu notikt.
ES daudzgadu budžeta kontekstā Helen McEntee minēja, ka Īrija ir apņēmusies ES budžetā maksāt vairāk, saprotot, ka “Brexit” atstās būtisku ietekmi uz ES budžetu, kā arī ir jauni izaicinājumi, kam nepieciešami līdzekļi.

Arī Īrijai lauksaimniecības politika ir būtiska, vienlaikus valsts ir ieinteresēta arī “Horizon 2020″ un “Erasmus” programmu tālākā attīstībā, kā arī piekrīt tam, ka līdzekļi nepieciešami izglītībai un zinātnei, migrācijas un klimata problēmu risināšanai un citām būtiskām jomām, akcentēja Makentija.
Raksturojot Latvijas un Īrijas attiecības, ministre norādīja, ka tirdzniecības saites starp abām valstīm nav tik spēcīgas, cik varētu vēlēties, tomēr viņas vizīte Latvijā ir daļa no darba, lai šīs attiecības stiprinātu. Viņa uzsvēra, ka darbs pie savienojamības jeb tirdzniecības ceļiem ir viens no labākajiem veidiem tirdzniecības attiecību attīstīšanai. Tāpat pie šī jautājuma aktīvi strādājot abu valstu vēstnieki.

FOTO: baltic-ireland.ie