E.Pinto: Papildu dzīvesvietas adreses ieviešanai ir liels stratēģiskais potenciāls

Iecerei ļaut diasporas locekļiem papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā ir liels stratēģiskais potenciāls, intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece Elīna Pinto. Šādu iespēju paredz Diasporas likums. Lai šī norma pilnībā darbotos, vēl ir nepieciešams veikt grozījumus citos likumos. Pinto cer, ka marta laikā šis jautājums tiks atrisināts.

Viņasprāt, šādai iespējai ir potenciāls sakārtot ne tikai diasporas cilvēku ikdienas dzīvi, bet arī lietas daudz plašākā mērogā.
Patlaban Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei paziņojot par savu dzīvesvietu ārvalstīs, personai tiek dzēsta deklarētā dzīvesvietas adrese Latvijā. Savukārt bez tās bērnus nevar pieteikt rindās uz bērnudārzu, nevar pieteikties rindā uz pašvaldības kapavietu un risināt citus jautājumus, skaidroja Pinto.
Tas nozīmē, ka dzīvesvietas papildu adrese ir administratīviem nolūkiem paredzēta adrese.
Viņa uzskata, ka šobrīd pastāvošā deklarētās dzīvesvietas sistēma ir tik neveiksmīga un samudžināti izstrādāta, ka ārpus Latvijas esošos tautiešus absolūti nemotivē paziņot par savu faktisko dzīvesvietu. “Līdz ar to Latvijā uz vietas trūkst jebkādas skaidrības par to, cik šeit patiesībā ir cilvēku. Tas var apgrūtināt ne tikai veselības budžeta plānošanu, bet arī valsts drošības sistēmas plānošanu un ekonomisko prognožu veikšanu,” sacīja Pinto.
Viņa uzskata, ka jaunās normas ieviešana dos cilvēkiem stimulu paziņot par savu dzīvesvietu ārvalstīs.
Pinto aicināja politikas veidotājus nenovērtēt par zemu šādas ieceres stratēģisko potenciālu, paužot cerību, ka tiks piešķirti tās ieviešanai nepieciešamie līdzekļi.

Kā vēstīts, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica Saeimas Ārlietu komisijā iepriekš norādīja, ka ministrijām līdz marta sākumam bija jāizstrādā virkne normatīvo aktu jeb jāveic grozījumi 12 dažādos likumos, lai Diasporas likumā ietvertās normas pilnībā darbotos.
Likuma pārejas noteikumos minēts, ka Ministru kabinets līdz 28.februārim sagatavo un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, kas paredz vairākas lietas, piemēram, diasporas locekļiem iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā. Attiecīgi, lai to nodrošinātu, nepieciešami grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.
Grozījumi nepieciešami arī likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kā arī Veselības aprūpes finansēšanas likumā, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un citos likumos.

FOTO: baltic-ireland.ie