Latvijas diasporas politikas īstenošanai un novērtēšanai veidos konsultatīvo padomi

Lai veicinātu saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu, tiks izveidota konsultatīvā padome, kurā strādās gan valsts pārvaldes, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, paredz Ministru kabineta (MK) apstiprinātais konsultatīvās padomes nolikums.

Saskaņā ar apstiprināto nolikumu, konsultatīvās padomes funkcijās ietilps vienotas Latvijas valsts diasporas politikas izstrādes un īstenošanas veicināšana, kā arī pašvaldību iestāžu, diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu sadarbības veicināšana.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, padome veiks Diasporas likumā noteiktos uzdevumus, kā arī valsts pārvaldes iestādēm sniegs priekšlikumus par diasporas politikas prioritārajiem virzieniem, tās normatīvajiem aktiem, plānošanas dokumentiem un diasporas politikas īstenošanu.
Tāpat konsultatīvajai padomei būs jāsniedz priekšlikumi par diasporas politikas īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu.
Saskaņā ar apstiprināto nolikumu, padomei atbilstoši kompetencei būs tiesības pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem nepieciešamo un padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju. Tāpat padome uz darbību atklātās sēdēs varēs aicināt ekspertus un dažādu organizāciju pārstāvjus. Lai sagatavotu sēdēs izskatāmos jautājumus un dokumentu projektus, konsultatīvā padome deleģēta arī veidot atsevišķas darba grupas.

Konsultatīvajā padomē strādās divi Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji, kā arī darbinieki no Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Sabiedrības integrācijas fonda, Saeimas Ārlietu komisijas, kā arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas.
Padomes darbā būs jāiesaistās arī pārstāvjiem no biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, “Latvijas Pašvaldību savienības”, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Ārpus Latvijas, organizācijas “Daugavas Vanagi”, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības un tās biedrorganizācijām.
Saskaņā ar padomes nolikumu, tās priekšsēdētāja amata pienākumi jāpilda vienam no ĀM pārstāvjiem.

FOTO: baltic-ireland.ie