Otrdiena, 25. februāris, Varda dienas: Alma, Annemarija

Parakstu vākšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem nepieciešami 914870 € draugiem.lv

- 05.01.2020
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: ,

img_28941Parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām” nodrošināšanai varētu būt nepieciešami 914870 €, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) veiktais finansējuma aprēķins. Finansējuma pieprasījums nosūtīts Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai.

No parakstu vākšanas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma 627748 € nepieciešams vēlēšanu komisiju locekļu, parakstu vācēju un līgumdarbinieku atalgojumam, 131600 € – preču un pakalpojumu iegādei, bet 151224 € veido darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 15500 € paredzēti parakstītāju datu apkopošanai un pārbaudei.
No atalgojumam paredzētā finansējuma 85401 € paredzēts izlietot 119 pašvaldību vēlēšanu komisiju atalgojumam, bet 338847 € – parakstu vācēju algošanai. Savukārt preču un pakalpojumu izmaksas nepieciešamas parakstu vākšanas lapu izgatavošanai, plakātiem un informatīvajām lapām, uzziņu tālruņa nodrošināšanai, vēlēšanu komisiju apmācībai, sakaru un pasta pakalpojumiem, transporta izdevumiem, lai organizētu parakstīšanos vēlētāju atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties parakstu vākšanas vietā un vēlētajiem ieslodzījuma vietās, parakstītāju datu ievadam un pārbaudēm.
Parakstu vākšanai nepieciešamais finansējums aprēķināts, ņemot vērā 2011. gada parakstu vākšanas pieredzi. Finanšu aprēķins veidots 625 parakstu vākšanas vietām Latvijā, 44 parakstu vākšanas vietām ārvalstīs, kā arī parakstu vākšanas nodrošināšanai karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus militārajās misijās ārvalstīs.
Republikas pilsētas domēm, novadu domēm un Ārlietu ministrijai parakstu vākšanas vietas jānosaka līdz šā gada 10. janvārim, kas nozīmē, ka parakstu vākšanai nepieciešamie izdevumi tiks precizēti.

Likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” nosaka, ka parakstu vākšanas vietas iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10000 vēlētāju katrā pašvaldību būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem par balsstiesīgo skaitu Latvijā parakstu vākšanas izsludināšanas dienā minimālais parakstu vākšanas vietu skaits Latvijā būtu 208 parakstu vākšanas vietas. Vienlaikus 2011. gada pieredze liecina, ka pašvaldībās kopā tika izveidotas 622 parakstu vākšanas vietas.
Parakstīties par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai vēlētāji varēs no 16. janvāra līdz 14. februārim klātienē, parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs. Atbilstoši likumam iespēja parakstīties pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas iekārtojamas Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, būs iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās tiks rīkota pēdējā parakstu vākšanas dienā, 14. februārī. Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, nepieciešama Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un parakstu vākšanas rezultātu paziņos Valsts prezidentam, un publicēs izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154868 vēlētāju, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
Tāpat apturētie likumi tiks publicēti un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.

Saistītā informācija
Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, un šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Kārtība, kādā jānotiek parakstu vākšanai, noteikta likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.
2019. gada 23. decembrī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 72. pantu un 41 Saeimas deputāta prasību, Valsts prezidents Egils Levits apturēja Saeimā 2019. gada 19. decembrī pieņemto likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Grozījumi paredz mainīt domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas gadījumā, proti, noteikt, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēl uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēl uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Tāpat izmaiņas paredz, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie