Valdība atbalsta iespēju diasporai ļaut balsot pašvaldību vēlēšanās

Otrdien, 24.martā, Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem ārvalstīs piedalīties republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, balsojot pa pastu. Likumprojekta mērķis ir veicināt balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstīt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un iesaistīt pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju pašvaldību norisēs.

Likumprojekts ir sagatavots, pamatojoties uz Diasporas likuma pārejas noteikumu 12. punkta 4. apakšpunktu, kas noteic, ka Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, kas paredz priekšnoteikumus, ar kādiem un kārtību, kādā balsstiesīgie Latvijas pilsoņi var piedalīties Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā, balsojot pa pastu.
Pašreiz atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam – pašvaldību vēlēšanās balsošana notiek tikai vēlēšanu iecirkņos klātienē Latvijas teritorijā, līdz ar to ārvalstīs esošie vēlētāji pašvaldību vēlēšanās piedalīties nevar. Tāpēc Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka vēlētājs pieteikumu balsošanai pa pastu varēs iesniegt vairākos veidos: – izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv vai Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālo tīmekļvietni www.pmlp.gov.lv;
- izmantojot oficiālo elektronisko adresi;
- Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās, ierodoties personiski vai nosūtot pa pastu;
- nosūtot pa pastu Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Centrālā vēlēšanu komisija izskatīs visus pieteikumus, ko tā ir saņēmusi balsošanai pa pastu vismaz 30 dienas pirms vēlēšanu dienas. Savukārt ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija vēlētājiem uz elektroniskā pasta adresi nosūtīs tīmekļvietnes adresi (saiti), kurā būs pieejami balsošanas materiāli. Balsošanas materiāli ietvers visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana. Pie balsošanas materiāliem būs pievienota arī informācija par kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts vēlētāju sarakstā, kā arī norāde par attiecīgo republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisiju, kurai balsošanas materiāli nosūtāmi. Visi balsošanas materiāli, kādi tiks nosūtīti vēlētājam, būs noteikti Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijā.
Vēlētājam pašam būs pienākums izdrukāt balsošanas materiālus. Vēlētājam vēlēšanu zīme jāievieto aploksnē, kura kopā ar apliecinājumu jāievieto vēl vienā aploksnē un jānosūta attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai. Apliecinājums ir nepieciešams, lai pārliecinātos, ka vēlētājs personīgi ir nobalsojis un tādējādi izdarījis savu izvēli. Izdevumus par balsošanas materiālu izdrukāšanu un balsojuma nosūtīšanu sedz vēlētājs. Vienam vēlētājam aptuvenās izmaksas nepieciešamo darbību veikšanai, lai piedalītos republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, balsojot pa pastu (vēlēšanu materiālu izdrukāšana, aplokšņu iegāde un nosūtīšana pa pastu) varētu būt 5 euro.
Pa pastu saņemto balsu skaitīšanu veiks republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija, vai šim nolūkam speciāli izveidota pasta balsošanas iecirkņa komisija.
Ja konkrētajā pašvaldībā pasta balsošanā piedalās tikai viens vai divi vēlētāji, proti, pa pastu ir saņemtas viena vai divas reģistrācijas aploksnes, lai nodrošinātu balošanas aizklātumu, republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija izvēlas vēlēšanu iecirkni, kuram nodot šīs saņemtās aploksnes balsu skaitīšanai.
Ja pieteikuma iesniedzējs ir nokavējis pieteikuma iesniegšanas termiņu vai, ja vēlētāju reģistrā nav ziņu, kas apliecina, ka personai ir tiesības vēlēt attiecīgo domi, Centrālā vēlēšanu komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt balsošanas materiālus.
Ar likumprojektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā. Grozījumi vēl ir jāizskata Saeimai.

Papildu informācija:
Atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 5. pantam Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi ir:
1) Latvijas pilsonim;
2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.
Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

FOTO: baltic-ireland.ie