FM neatbalsta ELA aicinājumu par IIN atvieglojumu diasporas locekļiem

Finanšu ministrija (FM) konceptuāli neatbalsta Eiropas Latviešu apvienības (ELA) piedāvāto priekšlikumu ieviest jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu īpašam personu lokam – diasporas locekļiem. Latvijas valdība 2.jūnijā apstiprināja Ministru kabineta atbildes vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai saistībā ar ELA priekšlikumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likuma papildināšanai, kurā iekļauts arī FM viedoklis.

ELA iepriekš mudināja Saeimu atbalstīt grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, lai dotu papildu dzīvesvietas reģistrācijas iespējas diasporai. ELA uzvēra, ka kopš Diasporas likuma stāšanās spēkā ir pagājis jau vairāk nekā gads, tāpēc īpaši nozīmīgi ir ieviest praksē tā normas.
“Nefunkcionējošu likumu pastāvēšana mazina sabiedrības ticību likuma varai ne tikai Latvijā, bet arī mūsu piederīgajos ārvalstīs,” bija pausts vēstulē, norādot, ka pēc ELA rosinājuma Ārlietu ministrijas vadībā strādājošā Diasporas konsultatīvā padome decembrī pieņēma rezolūciju, aicinot valdību un Saeimu nekavējoties ieviest Diasporas likumu praksē, bez turpmākas kavēšanās pieņemot nepieciešamos grozījumus speciālajos normatīvajos aktos, tai skaitā Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.
ELA skatījumā, papildu adrese Latvijā būtu uzskatāma par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē saistībā ar nodokļa aprēķināšanu par nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pantu, kur uzskaitīti ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi.
FM tomēr uzskata, ka jebkura iedzīvotāju ienākumu nodokļa piemērošanas kārtība būtu jānosaka nodokļa regulējošā likumā, nevis Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Ministrija konceptuāli neatbalsta ELA piedāvāto priekšlikumu, jo tas paredz, ka tikai diasporas locekļiem papildu adresi Latvijā uzskatītu par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei.
“[Tas] nozīmē, ka ELA vēlas tikai diasporas locekļiem piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja neizpildās viens no likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktajiem kritērijiem – nekustamajā īpašumā vismaz 12 mēnešus ir personas deklarētā dzīvesvietas adrese, kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese,” norādīja ministrija.
Ministrijas ieskatā, regulējuma mērķis ir atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas to ienākumu, kas gūts, atsavinot maksātāja pamata dzīvesvietu. Ministrija arī norāda, ka tikai personas deklarētā dzīvesvieta var kalpot par juridiski atzīstamu identifikatoru pamata dzīves vietas noteikšanai.
Atbildes vēstulē FM akcentē, ka personai, arī jebkuram Latvijas iedzīvotājam, var piederēt vairāki nekustamie īpašumi. Personai ir tiesības izvēlēties, kuru nekustamo īpašumu tā uzskatīs par savu pamata dzīvesvietu, to juridiski apliecinot ar norādi par deklarēto dzīvesvietu. Savukārt jebkuru citu personas īpašumā esošu nekustamo īpašumu tā ir tiesīga norādīt kā papildu dzīvesvietu, juridiski norādot to kā papildu adresi.
“ELA piedāvātais priekšlikums paredz tikai diasporas locekļiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērot arī tad, ja nekustamajā īpašumā ir deklarēta papildu adrese,” uzsvēra ministrija.
Paredzot, ka tikai diasporas loceklim ir tiesības bez nodokļa uzlikšanas atsavināt vairākus nekustamos īpašumus, kurā persona ir deklarēta un otru nekustamo īpašumu, kurā personai ir reģistrēta papildu adrese.
Savukārt attiecībā uz ELA priekšlikumu, kurā noteikts, ka papildu adrese ņemama vērā, nosakot nodokļa rezidenta statusu Latvijā saskaņā ar likuma par nodokļiem un nodevām pantu, kur fiziskā persona tiek uzskatīta par rezidentu, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un piemērojot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadīšanu Latvijas teritorijā.

Arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanas kārtība būtu jānosaka šī nodokļa regulējošā likumā, nevis Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, norādīja ministrija. Atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam par ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā nodokli maksā persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvija un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstī reģistrētu “M1″ un “N1″ kategorijas automobili.
Finanšu ministrijas ieskatā nav atbalstāma situācija, kad transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļi par ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā nebūtu jāmaksā personām, kurai ir reģistrēta dzīvesvietas papildu adrese Latvijā, ja tās statuss ir pielīdzināms pastāvīgi deklarētai dzīvesvietai Latvijā.
Līdz ar to, veicot grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā un nosakot dzīvesvietas papildu adresi, ekspluatācijas nodoklis par transportlīdzekli neatkarīgi no transportlīdzekļa reģistrācijas valsts personām, kurām būs reģistrēta dzīvesvietas papildu adrese, būs jāmaksā nodoklis tādā pašā apmērā, kā tas ir noteikts par transportlīdzekļiem, kuri ir reģistrēti Latvijā, skaidroja ministrija.

FOTO: baltic-ireland.ie