ES samitā panākta vienošanās par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdienas rītā beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes. “Vienošanās!” tviterī paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, kuram nācās vadīt mokošās, vairāk nekā 90 stundas ilgušās sarunas. “Šī vienošanās ir konkrēts signāls, ka Eiropa ir rīcībspējīgs spēks.”

Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES ilgtermiņa budžetam laikā no 2021. līdz 2027.gadam atvēlēt vairāk nekā 1,074 triljonus eiro, un tik lielus tēriņus savas pastāvēšanas vēsturē bloks nekad iepriekš vēl nav atļāvies.
Vienošanos izdevies panākt tikai pēc četras dienas ilgas kaulēšanās, kam tikai nedaudz pietrūka, lai pārspētu līdzšinējo ES samita ilguma rekordu.
Pasākumu pakete arī paredz līdz šim nepieredzēti lielas summas aizņemšanos, ko ES veiks kopīgi. Pret šādu kopīgu parādsaistību uzņemšanos desmitgadēm ilgi bija kategoriski iebildusi Vācija.
Vienošanās ir īpaši nozīmīgs panākums Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kas 2017.gadā guva uzvaru vēlēšanās, solot stiprināt Eiropas Savienību (ES), taču līdz šim nebija spējis pārvarēt skeptisko dalībvalstu pretestību. Tagad Makrons jau paziņojis, ka šī ES esot “vēsturiska diena”.
Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinusi, ka “lai cik mēs būtu nokausēti, mēs apzināmies, ka šis Eiropai ir vēsturisks brīdis”.
Sarunas par ES budžetu vienmēr bijušas smagas, taču šoreiz pandēmijas rezultātā likmes bija īpaši augstas, jo bloks piedzīvo dziļāko ekonomikas lejupslīdi savas pastāvēšanas laikā un pasākumi, lai no tās izkļūtu, var vairot jau tā pastāvošās atšķirības starp dalībvalstīm bezdarba līmeņa un valsts parāda ziņā.
Vienošanās rezultātā dalībvalstis, kas vissmagāk cietušas no koronavīrusa pandēmijas, varēs saņemt miljardiem eiro savu tautsaimniecību atveseļošanai, par ko īpaši aktīvi iestājās jau tā ar smagām parādsaistībām apkrautā Spānija un Itālija.
Tam savukārt kategoriski pretojās tā sauktās “taupīgās” dalībvalstis Nīderlandes vadībā, kas uzskatīja, kā šāda ekonomikas stimulēšanas programma nav nepieciešama.
“Taupītāji” nevēlējās finansēt bloka dienvidu valstis, kuras, viņuprāt, pārāk nevērīgi izturas pret saviem tēriņiem.
Taču savu ietekmi par labu ambiciozai ekonomikas atveseļošanas paketei līdz ar Makronu izmantoja Vācijas kanclere Angela Merkele, kas atmetusi līdzšinējo Berlīnes stingro iestāšanos par fiskālo disciplīnu un sīvo pretestību solidārai atbildībai par tēriņiem.
Tomēr, piekāpjoties “taupīgajām” dalībvalstīm, mainīta sākotnējā proporcija starp grantiem un aizdevumiem atvēlētajiem līdzekļiem.
Saskaņā ar panākto kompromisu grantu daļa samazināta no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 390 miljardiem, attiecīgi aizdevumiem atvēlot 360 miljardus, nevis 250.
Fonda līdzekļu piešķiršana saistīta arī ar nepieciešamo ekonomisko reformu īstenošanu, pret ko sākotnēji iebilda Roma un Madride, kas bažījās, ka arī pēcpandēmijas atlabšanas atbalsts būs saistīts ar tādām bargām taupības programmām, kādas tika pieprasītas no Grieķijas, Portugāles un Īrijas apmaiņā pret to finanšu sistēmas glābšanas pēc iepriekšējās krīzes.
Tikmēr apmaiņā pret zināmo piekāpšanos “taupītāji” saņems ievērojamas atlaides to iemaksām ES budžetā.
Turklāt dalībvalstis, kas saņems līdzekļus no tautsaimniecības atveseļošanas fonda, tos nevarēs tērēt, kā tām ienāk prātā. Tie būs jāatvēl tēriņiem, kas atbilst ES prioritātēm, tostarp nepopulāru reformu īstenošanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai.
Par līdzekļu sadali būs atbildīga Eiropas Komisija (EK), taču dalībvalstis ar tā dēvēto kvalificēto vairākumu varēs noraidīt nacionālos tēriņu plānus.
Panākts arī kompromiss jautājumā par ES fondu līdzekļu piešķiršanas saistīšanu ar tā dēvēto likuma varu, kas faktiski bija neslēpta politiska vēršanās pret Ungārijas un Polijas nacionālkonservatīvajām valdībām.

Saskaņā ar panākto kompromisu, kam piekritusi arī Budapešta un Varšava, līdzekļu piešķiršanu varēs ierobežot pēc EK ierosinājuma, ja tā konstatēs demokrātisko vērtību apdraudējumu kādā no dalībvalstīm. Arī šajā gadījumā lēmums būs jāpieņem ar kvalificēto vairākumu.
Vienošanās īstenošanai vēl nepieciešams saskaņot tehniskās detaļas, un to vēl jāratificē Eiropas Parlamentam (EP).
Balsojums EP varētu notikt jau ceturtdien.

FOTO: baltic-ireland.ie