Valainis brīdina par “totālas izgāšanās” risku pašvaldību vēlēšanās, kādam ārvalstu pasta balsojumam nonākot atklātībā

Ja gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās pasta balsojumā no ārvalstīm netiks ievērots aizklātuma princips un “kaut viena balss” nonāks atklātībā jeb būs zināms, par ko vēlētājs nobalsojis, tas nozīmētu “totālu izgāšanos”, vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē pauda Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Jautājumu par aizklātības risku aktualizējis bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, kurš norādījis, ka nepieciešams risinājums, jo pašvaldību vēlēšanu pasta balsošanas no ārvalstīm pašreizējā kārtība ignorē vēlētāja balsojuma aizklātumu.
Pēc Cimdara sīkāka skaidrojuma šodienas sēdē CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa cita starpā skaidroja, ka risinājumi šai situācijai varētu būt, piemēram, vēlēšanu iecirkņa komisijas atsevišķa locekļa nozīmēšana par atbildīgo reģistrācijas vēstuļu atvēršanā un reģistrācijas aplokšņu atvēršanu veikt tā, lai vēlēšanu komisijai nav redzams tās sūtītājs.
Saeimas komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (S) norādīja, ka divu nedēļu laikā šajā jautājumā tiks gaidīts risinājums no darba grupas, kurā būtu pārstāvēti Tieslietu ministrijas, CVK un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.
Kā ziņots, Vēlēšanu ekspertu biedrība aicina atrisināt šo situāciju, parlamentam veicot nepieciešamos likuma grozījumus, vēstulē komisijai norāda biedrības prezidents Cimdars.
Cimdars skaidro, ka spēkā esošajā likuma redakcijā vēlētājiem, kuri vēlas piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, balsojot no ārzemēm pa pastu, nav paredzēts nosūtīt “īpašu vēlēšanu aploksni”, kas Latvijas vēlēšanu sistēmā tradicionāli nodrošina aizklātuma principu.
Cimdars norāda, ka likumā skaidrots, ka vēlētājs balsošanas zīmi ieliek viņam pieejamā aploksnē, kas nozīmē izmantot jebkāda dizaina aploksni. Likums paredz, ka šo aploksni vēlētājs ievieto reģistrācijas aploksnē, un kopā ar pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka balso personiski, norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu.
Saskaņā ar regulējumu vēlēšanu komisijai, atverot reģistrācijas aploksni, tikai jāpārbauda, vai tajā ir viena pasta vēlēšanu aploksne. Cimdars skaidro, ka pēc reģistrācijas aploksnes atvēršanas klātesošo uzmanība vienlaikus tiek pievērsta gan vēlētāja personas datiem, gan vēlētāja atsūtītajai zīmīga izskata pasta vēlēšanu aploksnei.
“Šīs aploksnes būs zīmīgas, jo tās atšķirsies. Dažādu ražotāju aploksnes, kas ražotas dažādās valstīs, no dažādu krāsu un dažāda papīra būs atšķirīgas,” skaidro Vēlēšanu ekspertu biedrības prezidents. Viņš norāda, ka līdz ar to pasta vēlēšanu aploksnes atšķirībā no vēlēšanu aploksnēm nenodrošina balsojuma aizklātumu, un, pat sajauktas ar vēlēšanu aploksnēm, ir viegli identificējamas un personalizējamas.
“Īpaši jutīgs šāds risinājums var izrādīties gadījumos, kad balsotāju skaits pa pastu ir neliels. Aicinām veikt nepieciešamos grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, nosakot, ka “vēlētājiem, kuri ir pieteikušies balsot pa pastu, ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu dienas, pa pastu nosūtāma balsošanas aploksne”,” rosina Vēlēšanu ekspertu biedrībā.
Ja vēlētājam būtu nodrošināta vienveidīga vēlēšanu aploksne, tad tāpat kā situācijā, ja mājas balsojumā ir viens balsotājs, to neatvērtu pievieno aploksnēm no citām kastēm, tā iejaucas un balsojums anonimizējas, skaidro iepriekšējais CVK priekšsēdētājs.

Cimdars norāda, ka starptautiskās Venēcijas komisijas Labas vēlēšanu prakses kodeksa pamatā ir pieci pamatprincipi, ka vēlēšanām jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, brīvām, aizklātām un tiešām. Tāpat arī Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likumā cita starpā noteikts, ka domē ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pauž bijušais CVK vadītājs.
“Diemžēl, pretēji starptautiskajiem demokrātisku vēlēšanu standartiem un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma pirmā panta prasībām, Tieslietu ministrijas sagatavotie un Saeimā pieņemtie grozījumi paredz tādu pasta balsošanas kārtības piemērošanu, kas ignorē vēlētāja balsojuma aizklātumu,” akcentē Cimdars, biedrības vārdā aicinot veikt augstāk minētās, piedāvātās izmaiņas.
Bijušais CVK vadītājs aģentūrai LETA norādīja uz piemēru pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā esot izcēlies skandāls, kad televīzijas operators, pateicoties kameras optiskajām īpašībām, caur balsošanas kameras aizkariem nofilmēja, kā balso augsta valsts amatpersona.
Līdzīgi pašlaik noteiktajā pasta balsošanas kārtībā, ja kādu no iecirkņa komisijas vai klātesošajiem novērotājiem interesēs kāda balsotāja pa pastu balsojums, viņam pastāv iespēja to uzzināt. “Atliek vien iegaumēt “pasta vēlēšanu aploksnes” izskatu un sagaidīt, kādu biļetenu no tās izņems,” uz šādu risku norāda Cimdars.
Kā ziņots, likumā noteikts, ka pašvaldību vēlēšanās balsot pa pastu var tikai tie vēlētāji, kuri uzturas ārvalstī. Pašvaldību vēlēšanas paredzētas 5.jūnijā.

FOTO: baltic-ireland.ie