Ne visus diasporas vēlētāju sūtījumus Latvijas pašvaldības ir saņēmušas laikā

Cerot, ka Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārzemēs, būs pilsoniski atbildīgi, Saeima pagājušā gada 17. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, līdz ar to vēlētājiem ārvalstīs nodrošinot iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu. Tiesa, no ārzemēm balsošanai pieteicās tikai 276 pilsoņi, lai gan pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.

Niecīgā atsaucība no diasporas noteikti nav skaidrojama ar to, ka ārzemēs dzīvojošie būtu kaut kā īpaši pilsoniski bezatbildīgi. Nelielais skaits drīzāk ir saistīts gan ar Latvijas valsts noteiktajiem ierobežojumiem dalībai, gan ar nenoteiktību un paļaušanos uz pasta piegādēm. Ar savu pieredzi aicinājām dalīties jaunizveidotā Ogres novada domes Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Nikolaju Sapožņikovu. Viņš stāsta, ka Ogres vēlēšanu apgabalā no 16 piereģistrētajiem ārvalstu balsotājiem ir nobalsojuši tikai 11, kas ir gandrīz par vienu trešdaļu mazāk, kā sākotnēji reģistrēto. Viena vēlēšanu aploksne pa pastu esot atnākusi 9. jūnijā (četras dienas pēc vēlēšanām), bet otra tikai vakar (piecas dienas pēc vēlēšanām). Abas šīs balsis saņemtas novēloti un līdz ar to vēlēšanās nepiedalījās. Par atlikušajiem trīs balotājiem nekas neesot zināms. “Iespējams, ka viņi savas aploksnes sūtījuši no ļoti tālām valstīm un līdz mums atnāks vēl pēc kāda laika,” pieņēmumu izsaka Sapožņikova kungs. Ja tā būs, tad arī par tām atbilstoši procedūrai komisijai būs jāsastāda akts, bet paši sūtījumi jāiznīcina.
Komisijas priekšsēdētājs arī stāsta, ka vienpadsmit Ogrē laikā saņemtajās aploksnēs visas vēlēšanu zīmes esot bijušas derīgas, neatkarīgi no tā, vai tās pēc izmēra bijušas identiskas vēlēšanu iecirkņos uz vietas izdotajām. Te jāpiebilst, ka šajās vēlēšanās pasta balsotājiem netika dotas konkrētas norādes par aplokšņu un vēlēšanu zīmju izmēriem un formu. Piemēram, to vēlēšanu zīmju izmērs, ar kurām balsojām 13. Saeimas vēlēšanās, bija 145mm x 200mm. Arī tas, uz kāda papīra zīmes šoreiz pašiem bija jāizdrukā, nebija noteikts, piemēram tas, kādam vajadzētu būt lapas biezumam. Tāpat arī no ārzemēm sūtīto balto aplokšņu forma un izmēri, kurā zīme bija jāievieto, visdrīzāk atšķīrās no tām, kuras vēlētāji saņēma Latvijas iecirkņos. Nikolajs Sapožņikovs gan apgalvo, ka pēc šīm atšķirībām neesot iespējams identificēt personu, kas balsojusi, un ikviens vēlētājs varot būt drošs, ka konfidencialitāte šajā ziņā tikusi ievērota.

Jautāts, vai diasporas balsotāji pašvaldības komisijai nav sagādājuši papildus rūpes un viņu darbs nav kļuvis sarežģītāks, Nikolajs Sapozņikovs atbild noraidoši. Apstrādāt tik mazu vēlētāju skaitu no ārzemēm, kāds bijis šogad, komisija varot ātri un vienkārši. Ja balsotāji no ārzemēm būtu skaitāmi simtos, tad gan tieši diasporas vēlētājiem būtu jāorganizē atsevišķs vēlēšanu iecirknis, kas strādātu tikai ar tiem dokumentiem, kas no tālienes tiek atsūtīti pa pastu.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie