IZM plānā arī izglībība diasporā

Otrdien, 24. augustā, Ministru kabinetā (MK) apstiprinātas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Tas ir svarīgākais attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka valsts valodas politikā sasniedzamos mērķus un iezīmē īstenojamos uzdevumus turpmākajiem septiņiem gadiem. Salīdzinoši daudz plānā ir runāts par diasporu.

IZM rīcībā ir situācijas raksturojums par latviešu valodu diasporā:
“Emigrācijas līkne pēdējos gados samazinās, bet joprojām tā ir pietiekami augsta. Iespēja saglabāt emigrācijā latviešu valodas prasmi bieži vien var būt pamatā arī lēmumam atgriezties Latvijā. Latviešu valodas aģentūras kārtējā pētījumā tika veikta padziļināta situācijas izpēte Latvijas iedzīvotāju diasporā . Kā liecina šī pētījuma pirmā posma dati, latviešu valodas prasme ir savstarpēji saistīta ar indivīda plāniem atgriezties vai gluži pretēji – neatgriezties – Latvijā. Valodas prasmes līmenis ietekmē gan remigrantu adaptāciju, integrēšanos kopienā un darba tirgū, gan arī indivīda psiholoģisko labsajūtu, komfortu un drošības sajūtu.
Valodas grūtības kā šķērsli atgriezties Latvijā minējuši 19 % aptaujāto Latvijas diasporas pārstāvju, t. sk. 15 % respondentu, kuri norādījuši piederību latviešu tautībai, – un tas ir nedaudz vairāk nekā 2014. gadā. Šobrīd 88 % no respondentiem, kas plāno atgriezties Latvijā tuvāko piecu gadu laikā, latviešu valodu pārvalda vai zina labā līmenī, bet to vidū, kas domājuši atgriezties vecumdienās – 95 % ir labas valodas prasmes. Savukārt aptaujāto grupā, kas neplāno atgriezties, latviešu valodu pārvalda salīdzinoši mazāka daļa – 74 % respondentu.
Vājāka valodas prasme ir tiem latviešiem, kuri dzimuši ārpus Latvijas: 17 % ir vāja, ļoti vāja, vai viņi neprot latviešu valodu, bet tikai 57 % latviešu šajā grupā valodu pārvalda brīvi. Latviešu valodas prasmes uzlabošanos latviešu vidū daļēji skaidro t. s. „vecās diasporas” pārstāvju skaita sarukšana; tieši viņi visbiežāk sevi uzskatīja par latviešiem, arī neraugoties uz vājāku latviešu valodas prasmi.
Latviešu valodas prasmju līmenis skatāms arī kontekstā ar bērna emigrācijas vecumu: jo vecāks ir bērns brīdī, kad ģimene devusies uz ārvalstīm, jo labāka ir bērna latviešu valodas prasme un jo lielāka iespēja, ka tā netiks zaudēta. Respondentu grupā, kas ir 15 gadus veci un vecāki un kuri sevi identificē kā latviešus, šobrīd 86 % brīvi pārvalda latviešu valodu.
Vājākas nekā latviešiem ir citu tautību pārstāvju latviešu valodas prasmes. 51 % krievu un 62 % citu tautību emigrantu labi vai ļoti labi pārvalda latviešu valodu. Šie dati ir ievērojami labāki nekā 2014. gadā.
Tātad latviešu valodas prasmes līmeņa atšķirības, pirmkārt, vērojamas atkarībā no tā, vai respondents sevi uzskata par latvieti vai kādas citas tautības pārstāvi; otrkārt, prasmes līmeni ietekmē latviešu valodas lietojums ģimenē, un, treškārt – ārpus Latvijas pavadīto gadu skaits. Tie, kuri dzimuši ārvalstīs, latviešu valodu prot sliktāk nekā tie, kuri dzimuši Latvijā; turklāt tie, kuri ārvalstīs pavadījuši visu mūžu – sliktāk nekā pārējie. Tie, kuri ārvalstīs pavadījuši vairāk nekā 15 gadus, latviešu valodu pārvalda sliktāk nekā tie, kas ārvalstīs pavadījuši mazāku skaitu gadu. Apstiprinās fakts, ka valodas prasmes kvalitāte krītas arī to cilvēku vidū, kas dzimuši un savu bērnību vai jaunību pavadījuši Latvijā.
Par asimilācijas tendencēm liecina fakts, ka latviešu valodas prasmes zemāk vērtē tie, kuri jūtas ļoti piederīgi vietējai mītnes zemes kopienai, resp., ir integrējušies attiecīgās valsts sabiedrībā. Interesanti, ka latviešu valodas prasmes līmeni būtiski neietekmē respondenta vecums; izglītība; tas, vai respondents strādā; vai dzīvesbiedrs ir latvietis; cik bieži bauc uz Latviju; vai plāno atgriezties; kā arī dažāda veida personiskās (ģimene, draugi) vai ekonomiskās saites ar Latviju.
Diasporas respondentu dati apliecina: valodas lietojumam ir liela nozīme valodas prasmju saglabāšanā. Fakts, ka dzīvesbiedrs ir citas tautības, vēl nenozīmē, ka latviešu valodas prasmes būs vājākas, arī tas, ka dzīvesbiedrs ir latvietis, automātiski nepalīdz saglabāt valodas prasmes līmeni. Nozīmīgākais faktors valodas prasmes saglabāšanā – vai ģimenē tiek runāts latviešu valodā.
Diasporas aptaujas dati par latviešu valodas lietojumu mājās liecina, ka šobrīd gadrīz puse (46 %) ārvalstīs dzīvojošo Latvijas diasporas pārstāvju ģimenē lieto latviešu valodu, 46 % angļu valodu, 38 % – krievu valodu, 13 % mītnes zemes valodu (kas nav angļu vai krievu) un vēl 2 % runā kādā citā valodā. Salīdzinot ar situāciju 2014. gadā, kad latviešu valodu ģimenē lietoja 42 %, krievu – 46 % un kādu citu – 39 %, var secināt, ka nedaudz samazinājusies krievu valodas lietojums no Latvijas emigrējušo ģimenēs, vienlaikus palielinājusies citu svešvalodu loma ģimenes saziņā.
Latviešu valoda saglabājusi gandrīz nemainīgas pozīcijas. Salīdzinot ar 2014. gadu, no 17 % līdz 26 % ir palielinājies to Latvijas emigrantu skaits, kas ģimenē lieto gan latviešu, gan kādu citu valodu. Tikai latviešu valodu ģimenē lieto 21 % latviešu – nedaudz mazāk nekā 2014. gadā.
Respondentu sniegtās atbildes uz šo jautājumu liecina, ka valodas lietošanā nozīme ir arī ieradumam – ja respondents biežāk runā latviski ārpus ģimenes vai uzturas latviešu valodas vidē, tad dabiskāk arī ģimenes saziņā šķiet izmantot latviešu valodu.
Savukārt diasporas latviešu bērnu vidū latviešu valodas prasme samazinās. Iespējams, mainoties emigrācijas intensitātei, pieaug to bērnu īpatsvars, kuri emigrācijā pavadījuši jau ilgāku laiku vai pat dzimuši ārvalstīs. Emigrācijā pavadītais laiks būtiski ietekmē bērnu latviešu valodas prasmi – tie, kas aizbraukuši kā bērni, valodu aizmirst. Gadiem ejot, samazinās arī to bērnu īpatsvars, kuru valodas prasme ir vismaz labā līmenī, bet ievērojami pieaug to bērnu īpatsvars, kuru latviešu valodas prasme ir viduvēja.
Kā redzams, diasporā ir ļoti dažādas lingvistiskās un vides situācijas, atšķirīgas mācību iespējas. Latviešu valoda diasporas ģimenēs tiek apgūta mājās: gan vienkārši lietojot to ikdienas saziņā, gan mājmācībā; tiek apmeklētas latviešu skoliņas; tiek lasītas grāmatas (grāmatu lasīšana latviski piecu gadu laikā samazinājusies no 49 % uz 37 %) un izmantoti citi materiāli; latviski norit saziņa ar draugiem, citiem ģimenes locekļiem, latviešu kopienas pārstāvjiem; palēnām pieaug tālmācības iespēju izmantojums, raksturīga tendence palielināties atbilstoši tālmācības piedāvājumam.
Diasporas izglītībā atzīmējamas divas tendences: pirmkārt, padziļinātajās intervijās sniegtās atbildes liecina, ka latviešu skolām ir būtiska loma ne tikai valodas (īpaši lasītprasmes un rakstītprasmes) apguvē, bet arī emocionālās piesaistes, kopības un identitātes veidošanā; otrkārt, latviešu bērnu, kuru ģimenēs izmanto tālmācību, latviešu valodas prasme ir ievērojami labāka nekā tiem, kas tālmācības iespējas neizmanto.

IZM piedāvā risinājumu:
Aktuāli ir nodrošināt latviešu valodas apguves un prasmes pilnveides pieejamību Latvijā un ārvalstīs. Sniegt finansiālu un administratīvu atbalstu latviešu valodas apguvē visās izglītības pakāpēs un mūžizglītībā, t.sk. remigrantiem formālajā izglītībā un neformālajā izglītībā diasporā, kā arī sistēmisku pieeju latviešu valodas mācību organizēšanā, nodrošinot kvalitatīvu mācību procesu. Plānots palielināt tālmācībā izglītoto diasporas skolēnu skaitu, kā arī attīstīt patstāvīgi sagatavoto skolotāju darbību, kas nodrošinātu daudzveidīgas valodas apguves iespējas, ņemot vērā diasporas ģimeņu atšķirīgās vajadzības un vēlmes.
Valsts valodas prasmes pārbaudes, kas nepieciešamas profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai Latvijā un ārpus Latvijas, nepārtraukti pilnveidojamas. Ņemot vērā to, ka pretendenti jau pirms ierašanās Latvijā, tai skaitā diasporas pārstāvji, vēlas iegūt valodas prasmes apliecību, izstrādājami digitālā vidē pieejami testi, kas atbilst drošības prasībām. Testu saturs nepārtraukti pilnveidojams.

Ar pilnu plānu var iepazīties šeit.

FOTO: baltic-ireland.ie