Saeima konceptuāli vērtēs iespēju ieviest efektīvāku dokumentu izvērtēšanu ārvalstu studentiem

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien atbalstīja likumprojektu paketes virzīšanu izskatīšanai parlamentā, kas paredz noteikt ārvalstu studentiem atvieglojumus un efektīvāku dokumentu izvērtēšanu, lai tiktu uzņemti vai varētu turpināt studijas Latvijas augstskolās. Tas attieksies arī uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuru izglītības dokumenti būs izsniegti ārvalstīs.

Likumprojektu paketi veido grozījumi Izglītības un Augstskolu likumos. Tos izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kura skaidroja, ka grozījumu mērķis Augstskolu un Izglītības likumos ir piešķirt noteiktām augstskolām tiesības veikt Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī un Šveices Konfederācijā, un Ministru kabineta noteiktās ārvalstīs sākot no 2016.gada 1.janvāra izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi, izsniedzot izziņu, ja izglītības dokumenta īpašnieks plāno sākt vai turpināt studijas Latvijā.
Tāpat likumprojektos paredzēts papildināt Akadēmiskās informācijas centra (AIC) funkcijas, lai izstrādātu vadlīnijas noteiktajām augstskolām dokumentu ekspertīzei.
IZM norādīja, ka, piesaistot ārvalstu studentus pēdējos gados, augstskolas visbiežāk valsts pārvaldes iestādēm pārmet ilgu iesniegto ārvalstnieku dokumentu jeb pieteikumu izskatīšanu vai atzinuma sniegšanu, jo īpaši, ārvalstu reflektanta izglītības dokumentu izskatīšanu. Ministrija šim augstskolu apgalvojumam var piekrist tikai daļēji.

Kā norādīja IZM, pirmkārt, ārvalstu reflektantu izglītības dokumenti atzīšanai ļoti bieži tiek iesniegti īsi pirms studiju semestra sākuma, tādējādi veidojas “sastrēgums”. Otrkārt, daudzas augstskolas pirms tam nav veikušas rūpīgu izglītības dokumentu un potenciālo studentu sekmju izvērtējumu, tādējādi daudzi studētgribētāji, kuru dokumenti tiek iesniegti AIC, nemaz nekļūst par studentiem, jo nesaņem vīzu. Liela daļa no šāda administratīvā sloga valsts pārvaldes iestādēm izpaliktu, ja visas augstskolas veiktu rūpīgu studētgribētāju atlasi.
No otras puses, likumprojektā, piešķirot tiesības atbildīgām augstskolām, kurām kvalifikācijas prasības noteiks Ministru kabinets, dos iespēju efektīvāk izskatīt šajā likumprojektā noteiktos ārvalstīs izsniegtos izglītības dokumentus, un, iespējams, ātrāk pieņemt lēmumu par attiecīgā reflektanta studiju sākšanu vai turpināšanu. IZM ir pārliecināta, ka augstskolām, kurām ir liela ārvalstu studentu plūsma no dažādām valstīm, tas būs nozīmīgs aspekts.
Vienlaikus IZM piebilda, ka šāda prakse – izglītības dokumentu ekspertīzes veikšana būs attiecināma arī uz tiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, ja viņi izglītību būs ieguvuši šajā likumprojektā noteiktajās ārvalstīs, bet izvēlēsies studijas sākt vai turpināt Latvijā.
Minētos grozījumus parlamentā būs jāizskata trīs lasījumos.

FOTO: baltic-ireland.ie