Īrijā tiek plānoti vairāki referendumi

Mājokļu jautājumu komisija, kas tika izveidota 2021. gadā, lai izskatītu dažādus politikas jautājumus saistībā ar mājokļu projektu īstenošanu un piedāvājuma kvalitāti, visticamāk, ieteiks vēlāk šogad rīkot referendumu par mājokļiem, ziņo RTE.
Paredzams, ka komisijas locekļi tuvākajās nedēļās iepazīstinās mājokļu lietu ministru Darragh O’Braienu ar ierosināto formulējumu.

Viens no komisijas uzdevumiem bija arī konsultēt valdību par iespējamu referendumu.
Mājokļu departamenta pārstāvji ir apstiprinājuši, ka darbs pie piedāvātā formulējuma ir beigu stadijā. Galīgais teksts, kura centrā, visticamāk, būs konstitucionālas tiesības uz mājokli, tiks iesniegts ministram vēlāk šomēnes vai februāra sākumā. Ja valdība pieņems Komisijas ierosināto formulējumu, balsojums varētu notikt šā gada septembrī vai oktobrī.
Komisija izskatīja vairākus starptautisko ekspertu, cīņas pret bezpajumtniecību kampaņas dalībnieku un sabiedrības locekļu viedokļus un saņēma vairāk nekā 2000 iesniegumus.
Parlamenta deputāts Richard Boyd Barrett jau ilgstoši ir aģitējis par mājokļu referenduma organizēšanu, apgalvojot, ka būtu jābūt konstitucionālām tiesībām uz pieejamu mājokli.

Viņš norāda, ka tas nozīmē nodrošināt, ka tiek likvidēti juridiski šķēršļi īres kontrolei, cīņai pret spekulācijām ar zemi, un to, ka investori pārņem brīvos īpašumus, bet īrnieku tiesības tiek aizsargātas pret namīpašnieku negodīgu attieksmi.
Referenduma rīkošana nav lēta. Finanšu departamenta publicētie skaitļi liecina, ka visdārgākais referendums valstī bija Lisabonas līguma balsojums 2008. gadā, kas izmaksāja vairāk nekā 22 miljonus eiro.
Ja valdība veiks referendumu par mājokļiem, visticamāk, vienlaicīgi notiks arī otrs balsojums par dienesta Irish Water saglabāšanu valsts īpašumā.
Papildus mājokļiem un ūdenim valdības programma arī paredz rīkot referendumu par dzimumu līdztiesību (Konstitūcijas 40. un 41. pantu) un referendumu, lai paplašinātu balsstiesības Īrijas pilsoņiem ārpus valsts.
Pašlaik Īrijas likums nosaka, ka balsstiesības referendumos un vēlēšanās ir tikai tiem valsts pilsoniem, kas dzīvo Īrijā. Tiek lēsts, ka ir aptuveni 1,73 miljoni pilsoņu, kas pašlaik dzīvo ārzemēs. Pievienojot šim skaitlim 1,9 miljonus potenciālo vēlētāju Ziemeļīrijā, ārpus valsts dzīvo 3,6 miljoni potenciālo vēlētāju.

FOTO: baltic-ireland.ie