Kā vienu no CVK priekšsēdētāja amata kandidātiem izskata bijušo PBLA vadītāju Saulīti

Kā viena no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amata kandidātēm tiek izskatīta bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
Par viņas iespējamo kandidatūru šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem pastāstīja partiju apvienības “Jaunā vienotība” (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

JV iecerējusi trešdien, 11.februārī, plkst.15 uzklausīt Saulīti kā iespējamo kandidāti uz CVK priekšsēdētājas amatu.
Levits ar JV Saeimas frakcijas deputātiem šodien Rīgas pilī pārrunāja tostarp jautājumus par CVK darba stiprināšanu.
Pēc Latkovska paustā, prezidents norādīja, ka daudzviet Eiropā vēlēšanu komisijas atrodas izpildvaras – Iekšlietu vai Tieslietu ministrijas – paspārnē. Tāpat CVK var atrasties arī Saeimas sastāvā. Frakcijas vadītājs uzsvēra, ka tās ir tikai dažas no iespējām, par kurām būs jālemj nākamajam CVK vadītājam.
“Runa ir par modernāku, uz informāciju tehnoloģiju izmantošanu balstītu CVK. Aktuāls ir jautājums arī par resursu izmantošanu, jo šajā ciklā gaidāmas trīs vēlēšanas – Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību. Ja runājam par cilvēku piesaisti un informāciju tehnoloģiju resursu izmantošanu, iespējams, strādājot Saeimas sastāvā, tas būtu daudz racionālāk izmantojams,” teica 14.Saeimas deputāts.
Latkovskis arī norādīja, ka CVK darbību varētu apgrūtināt arī sāktais kriminālprocess. Viņa ieskatā, situācija nav vienkārša, tāpēc ir svarīgi, lai cilvēks, kurš ir gatavs uzņemties CVK darbību, ir ar stingru pārliecību par to, kas ir darāms un kādā veidā ir uzlabojams vēlēšanu process un norise.
Saeimas priekšsēdētāja biedre, 14.Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) akcentēja, ka saruna ar prezidentu bija vērtīga un tās laikā pārrunāti šim Saeimas sasaukumam būtiski jautājumi, arī tie, pie kuriem plāno strādāt JV.
“Īpaša uzmanība tika pievērsta arī konstitucionālajiem jautājumiem, gan arī izglītības un zinātnes tēmai. Mēs runājām arī par valsts padomi un CVK stiprināšanu. Mēs pārrunājām plašu jautājumu loku, kas ir svarīgi mūsu frakcijai un kur mūsu domas ar Valsts prezidentu sakrīt,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Levits šodien tiksies arī ar Saeimas frakcijas “Apvienotais saraksts” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputātiem.
Ar Valsts prezidentu šodien tikās arī Saeimas frakcijas “Apvienotais saraksts” (AS) deputāti. Kā aģentūrai LETA norādīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), pārrunāto jautājumu loks bija plašs, sākot ar drošību un beidzot ar labklājību.
Smiltēns atzīmēja, ka tikšanās laikā runāts arī par CVK. Politiķa ieskatā, iespējams, patlaban ir jānotiek ne tikai vadības maiņai, bet arī jābūt diskusijai par CVK vietu, lomu un to, kā tā iekļaujas kopējā institucionālajā kartējumā. Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka arī AS plāno tikties ar iespējamo kandidāti uz CVK priekšsēdētāja amatu Saulīti, tomēr plašāka diskusija par to vēl ir priekšā.
AS politiķis akcentēja, ka prezidents vēlējās dzirdēt viedokli par pirmo mēnesi jaunajā valdībā. Zīmīga loma tikšanās laikā bija atvēlēta sarunai par drošību. Pēc Smiltēna paustā, ir skaidrs, ka karš Ukrainā nebūs ātri pārejošs jautājums, kas savukārt rada sekas arī ekonomikā. Savukārt, runājot par labklājību, kas ietver arī veselību un izglītību, secināts, ka veselības jomā ir daudz problēmas un izaicinājumi.
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome iepriekš lēma, ka kandidātus CVK priekšsēdētāja un citu CVK locekļu amatiem deputāti var izvirzīt līdz 2023.gada 19.janvārim, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

LETA jau rakstīja, ka kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā.
KNAB aģentūru LETA iepriekš informēja, ka 7.novembrī sākts kriminālprocess aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.
Kriminālprocesā iesaistītā līdzšinējā CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa apgalvo, ka vienmēr strādājusi pēc labākās sirdsapziņas, nodrošinot vēlēšanas, lai tās notiktu likumā noteiktajos termiņos.

FOTO: baltic-ireland.ie