Ko darīt, ja bērns skolā pieredz bullingu?

Emocionāla un fiziska vardarbība, terorizēšana, apsmiešana un ņirgāšanās diemžēl mūsdienu pasaulē ir ikdiena.
Taču, ja pieaugušais, kurš ir kļuvis par šādu darbību upuri, vairākumā gadījumu spēj par sevi pastāvēt un zina, kur meklēt palīdzību, tad situācija ar bērniem un jauniešiem ir daudz bīstamāka.

Īrijā ir ārkārtīgi daudz dažādu noteikumu, kampaņu, deklarāciju, politikas virzienu un sabiedrisku organizāciju, kas aizliedz, nosoda, skaidro un māca kā novērst vardarbību pret bērniem, tostarp bullingu skolās. Tomēr tas pastāv un statistika liecina, ka Īrijā to pieredz 70% pusaudžu. Šajā rakstā apkopoti Īrijas Izglītības departamenta un citu iestāžu padomi, kā to atpazīt, ko darīt, ja jūsu bērns no tā cieš, kur meklēt palīdzību.
Kas ir bullings?
Izglītības departaments definē, ka bullings ir nevēlama verbāla, psiholoģiska vai fiziska negatīva uzvedība, ko indivīds vai grupa veic pret citu personu (vai personām) un kas laika gaitā atkārtojas.
Par bullingu tiek uzskatīta arī vienreizēja aizskaroša vai aizskaroša publiska ziņojuma, attēla vai paziņojuma ievietošana sociālajos tīklos vai citos publiskos forumos, kur to var apskatīt vai izplatīt citi cilvēki.
Kiberterorizēšanai, kas tiek veikta izmantojot internetu, mobilo tālruni vai citas tehnoloģiskas ierīces, parasti ir psiholoģiska, nevis fiziska forma, bet bieži tā ir daļa no plašāka “tradicionālā” bullinga modeļa. Tā var izpausties kā pretīgu vai draudus saturošu ziņu, e-pastu, fotoattēlu vai videoklipu sūtīšana, ļaunu un aizskarošu ziņu vai attēlu ievietošana sociālajos tīklos vai čatā, aizvainojoši izteicieni čatā vai īsziņā, izlikšanās par citu personu čatā vai forumā, kā arī piekļūšana citas personas profilam sociālajā tīklā ar mērķi sagādāt nepatikšanas.
Kā zināt, ka bērns pieredz bullingu?
Daudzi bullinga upuri baidās izteikties. Viņi bieži vien ir iebiedēti un baidās no represijām, ja kādam par to pastāstīs. Pētījumi liecina, ka jo bērni kļūst vecāki, jo retāk viņi kādam to stāsta. Viņi arvien vairāk noslēdzas, piedzīvo depresiju un ārkārtējos gadījumos var kaitēt sev vai mēģināt izdarīt pašnāvību.
Pazīmes, kas liecina, bērns pieredz bullingu, ir šādas:
* bailes doties uz skolu;
* sliktas vai vājākas sekmes skolā, nespēja koncentrēties;
* bērns bieži raud, naktīs murgo;
* depresija;
* pārliecības zudums;
* nevēlēšanās iziet ārā;
* samazināta apetīte;
* saplēstas drēbes, salauztas brilles, pazudušas mācību grāmatas;
* atkārtoti zilumi un traumas.

Ko darīt?
Vispirms vecākiem būtu jāpanāk atklāta saruna ar bērnu, uzmanīgi jāuzklausa, kas notiek, un jāpārrunā darbības, kas varētu situāciju labot. Parasti šajos gadījumos ir nepieciešama pieaugušo iejaukšanās. Esiet piesardzīgi, domājot, ka bērni paši var atrisināt šo problēmu.
Ja uzzināt, ka pret jūsu bērnu tiek vērsts bullings, jums jārunā ar klases audzinātāju vai direktoru.
Izglītības departaments izdotais dokuments Anti-Bullying Procedures for Primary and Post-primary Schools skolām attiecas uz visām atzītajām skolām un izglītības centriem, kurus apmeklē skolēni, kas jaunāki par 18 gadiem.
Skolas vadībai un personālam ir jāievēro šīs procedūras, risinot sūdzības un incidentus par bullingu skolā, kā arī risinot jebkādu negatīvu ietekmi uz skolēniem saistībā ar bullingu, kas notiek citur.
Skolai pēc ziņojuma saņemšanas ir jārīkojas ātri, tostarp jāveic intervija ar iespējamo terorizētāju, jānosaka sankcijas un jāveic izskaidrošana klasēs, kā arī jāmudina skolnieki ziņot par bullinga gadījumiem.
Ja skolas darbinieki jautājumu nerisina, vecāki var ziņot par to skolas valdes priekšsēdētājam.
Skolas valde (Board of Management) ir juridiski atbildīga par skolas ikdienas darbību, un tai ir pienākums rūpēties par savas skolas audzēkņiem. Savukārt skolas valde saskaņā ar 1998. gada Izglītības likumu par savu pienākumu izpildi ir atbildīga skolas patrona priekšā. Īrijā skolu patroni visbiežāk ir katoļu vai anglikāņu baznīcu bīskapi, bet multi-konfesionālās skolās – Educate Together pilnvarnieku padome.
Izglītības departamentam nav pilnvaru izmeklēt bullinga gadījumus, bet tas var jums ieteikt, kā rīkoties.
Par sevišķi nopietniem gadījumiem ir jāziņo Bērnu un ģimeņu tiesību aģentūrai Tusla vai Gardai.
Kur meklēt padomus?
Vecāki var meklēt padomus interneta vietnēs tacklebullying.ie, www.antibullyingcampaign.ie, www.tusla.ie, www.gov.ie, Barnardos.ie.
Bērni un jaunieši pēc padoma un palīdzības var vērsties:
* Childline – diennakts bezmaksas palīdzības līnija bērniem un jauniešiem Īrijā, kas pieredzējuši bullingu vai cita veida vardarbību. Saziņa ar brīvprātīgajiem konsultantiem ar zvanu (1800 66 66 66), īsziņām (50101) vai čatu tiešsaistē.
* Teenline Ireland – diennakts bezmaksas palīdzības līnija (1800 833634) bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, kur konfidenciāli un bez nosodījuma tiks uzklausīti pusaudži, kam ir jebkāda veida problēmas.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.