Trešdiena, 17. aprīlis, Zaļā ceturtdiena.Varda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Vēstniecība un diasporas pārstāvji atskatās uz aizvadīto gadu draugiem.lv

- 14.01.2024

whatsapp-attels-2024-01-13-plkst-19-31-26_8e3e537eVakar vēstniecības telpās Dublinā notika tikšanās, uz kuru vēstniecība bija aicinājusi visu aktīvo Īrijas latviešu sabiedrisko organizāciju, māksliniecisko kopu, sporta komandu un draudžu pārstāvjus. Tikšanās laikā neformālā gaisotnē visi kopīgi atskatījās uz paveikto 2023.gadā un iezīmēja plānus šim gadam.

Vispirms klātesošos uzrunāja vēstnieks Juris Štālmeistars, kurš izvērtēja gan vēstniecības, gan kopīgi rīkotos pasākumus, gan tos, uz kuriem vēstniecības pārstāvji pagājušā gada laikā bijuši uzaicināti. Viņš atzina, ka paveikts ir daudz un par to liecina arī Ārlietu ministrijas atbalstītie no Īrijas latviešu organizācijām iesniegtie projekti. Aizvadītajā gadā tika iesniegti 13 projekti, no kuriem tika atbalstīti 10 un kopējā finansējuma summa bija vairāk kā 15 tūkstoši eiro. Vēstnieks atzīmēja, ka pagājušā gada laikā ir pieaugusi arī diasporas cilvēku atsaucība attiecībā uz vēstniecības rīkotajiem pasākumiem. Viņš pieminēja patriotu nedēļā notikušo piemiņas brīdi Dublinā Peace parkā, kurš pagājušajā gadā bija kuplāk apmeklēts nekā gadu iepriekš, kā arī atzina, ka valsts svētki tika nosvinēti godam. Vēstniecības rīkotajā 18.novembra koncertā piedalījās apmēram 150 dalībnieki un kopumā pasākumu apmeklēja gandrīz 250 tautiešu.
Vēstnieks norādīja, ka arī šajā gadā un turpmāk vēstniecība vēlas strādāt ar diasporu roku rokā un nevēlas nevienu “mācīt dzīvot” vai kaut ko uzspiest, ir atvērti jaunām idejām un priekšlikumiem.
“Mūsu mērķis ir vairāk jūs saliedēt, nekā stumt katru uz savu istabiņu rīkot savas svinības. Mans novēlējums jums 18.novembrī, kā jūs atceraties, bija vairāk būt kopā un strādāt kopā. Šis ir arī mans moto šim gadam un novēlējums jums – strādāsim kopā!”

J. Štālmeistars pastāstīja, ka vēstniecība šajā gadā ir ieplānojusi vairākas vizītes pie tautiešiem dažādos reģionos, kā arī apmeklēs organizāciju rīkotos pasākumus. Viņš informēja, ka šogad fokuss būs uz Korku, kur aprīlī notiks Baltijas filmu festivāls, kā arī Galveja un Limerika, kur vēstnieks labprāt tiktos ar organizācijām, skoliņām, mākslinieciskajām kopām un citiem. Štālmeistara kungs norādīja, ka šo vizīšu laikā viņš tiksies ne vien ar tautiešiem, bet arī ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem. Vēstnieks piedāvāja arī palīdzēt risināt dažādus jautājumus saistībā ar tautiešu sadarbību ar vietējām pašvaldībām, piedāvājot, piemēram, vēstniecības atbalsta vēstules telpu jautājumu risināšanā. Viņš aicināja arī iesniegt priekšlikumus, ierosinājumus un idejas par valsts svētku svinēšanas koncepciju un formātu.
Turpinājumā tikšanās dalībnieki uzzināja, ka vēstniecībā ir notikušas pārmaiņas un turpmāk ar diasporas jautājumiem strādās līdzšinējā Konsulārās daļas vadītāja Lilita Cīrule. Viņa atzina, ka šī darba joma viņai ir jauna un tā būs jāiepazīst kopā ar jauno valdības plānu darbam ar diasporu, kurš gan vēl tikai top un tiks pieņemts tuvāko nedēļu laikā. L. Cīrule informēja, ka kolēģi Ārlietu ministrijā jau gatavo vebināru, kurā tiks sniegta informācija un skaidrots, kādi jaunumi vai izmaiņas būs šajā plānā. Viņa sacīja: “Es šeit esmu priekš jums, ja ir kādi jautājumi, jums ir mana kontaktinformācija. Zvaniet, rakstiet – ja es nemācēšu atbildēt, tad meklēšu atbildes Rīgā. Kopā atbildes mēs atradīsim.”
Pēc tam tika dots vārds ikvienam dalībniekam un uzklausīti viedokļi par sadarbību aizvadītajā gadā, par valsts svētku svinēšanu un daudziem citiem aktuāliem jautājumiem.
Plašas diskusijas izvērtās par projektu un atskaišu iesniegšanu Ārlietu ministrijā, par prasībām un vērtēšanas kritērijiem. Kā norādīja Latviešu Kultūras fonda Īrijā pārstāve Sandra Bondarevska, gadu gaitā Ārlietu ministrijas projektu realizēšana ir kļuvusi tik sarežģīta, ka organizācija apsver iespēju no tiem pilnībā atteikties. Pēc šī brīža noteikumiem organizatoriem projekts ir pilnībā jāavansē no savas kabatas, un ĀM šo naudu kompensē pēc tā realizēšanas. Lielākajai daļai latviešu organizāciju Īrijā nav “kabatas”, kurā būtu pieejami līdzekļi, ko ieguldīt. Organizatoriem nākas ieguldīt savu personīgo naudu un ir pat gadījumi, kad bankā tiek ņemts kredīts, lai projektu varētu realizēt, un nauda tiek atgriezta vairākas nedēļas vai pat mēnešus pēc projekta.
Otrs temats, kas tika aktīvi apspriests, bija ikgadējais valsts svētku pasākums. Izskanēja gan kritiski, gan pozitīvi viedokļi par pagājušā gada svētku koncertu, kur vienā projektā apvienojās visas organizācijas un mākslinieciskās kopas, kas to vēlējās. Vēstnieks pateicās visiem par viedokļiem un norādīja, ka būtu vērts sarīkot atsevišķu tikšanos, uzklausīt idejas un ierosinājumus, lai pēc tam izlemtu, vai rīkot kopīgu pasākumu, vai organizācijas tomēr vēlētos organizēt katra savu.
Pirmo reizi diasporas aktīvos cilvēkus ar sevi iepazīstināja salīdzinoši nesen, 2019.gadā, izveidotās organizācijas “Diasporas māšu un vecmāšu apvienības” valdes locekles no Īrijas Līga Čaunāne, Elīna Kolodina, Zane Puncule un Ilze Tropa. Šī ir starptautiska organizācija, kurā apvienojušies latviešu mediķi, kas dzīvo un strādā daudzās Eiropas valstīs.
Kopumā pasākums aizritēja pozitīvā gaisotnē, ar konstruktīvām sarunām, cieņpilnu viedokļu uzklausīšanu, neizpaliekot arī jokiem un smiekliem.
Vēstnieks Juris Štālmeistars noslēgumā visiem pateicās gan par atbalstu un sadarbību, gan par kritiku, novēlēja veiksmi un piebilda, ka ikvienā pasākumā būtu labi sevi parādīt un par sevi pastāstīt arī vietējiem iedzīvotājiem īriem, ne tikai pašiem būt kopā.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
apvienots



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie