Remigrācijas jomā rosinās mazināt birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībā un nodarbinātībā

Lai veicinātu Latvijas valstspiederīgo atgriešanos dzimtenē, būtu jāmazina birokrātiskie šķēršļi uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā, tajā skaitā darbiniekiem, kuri strādā ārvalstīs reģistrētā uzņēmumā, izriet no trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē notikušajām diskusijām.
Komisijas sēdē tika akcentēta arī vajadzība popularizēt piemērus ar tautiešu atgriešanos Latvijā.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) pozitīvi novērtēja šodien citā sanāksmē notikušo Saeimas deputātu tikšanos ar biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā” un dalījās ar tikšanās laikā saņemto informāciju un aktualizētajiem problēmjautājumiem.
Politiķis informēja, ka atbilstoši parlamentāriešiem prezentētajiem aptaujas datiem 56% respondentu uzskata, ka remigrācija netiek pietiekami veicināta. Deputātu neizbrīna, ka vidējās algas līmenis tiek minēta kā problēma, lai atgrieztos Latvijā, reizē tiek norādīts, ka remigrāciju veicinātu birokrātiskā sloga mazināšana un pieejas latviešu valodas apguvei un informācijai par remigrācijas iespējām paplašināšana.
Kā viena no risināmām problēmām Līdaka minēja diasporas jomas pārstāvju aktualizēto jautājumu par ārvalstīs reģistrēta uzņēmuma filiāles atvēršanas iespējām Latvijā. Tāpat komisijas sēdē tika aktualizēts jautājums par citām ar uzņēmējdarbības, nodarbinātības jomu saistītām lietām, piemēram, darbinieka iespējām, esot Latvijā, strādāt ārvalstīs reģistrētā uzņēmumā.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS), Līdaka un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Artūrs Butāns (NA) norādīja, ka Budžeta komisijā varēs spriest par to, vai šie apgrūtinājumi uzņēmējdarbībai, nodarbinātībai ir atceļami vai vismaz atvieglojami. Skaidrojumu par risinājumiem varētu prasīt arī no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).
Remigrācijas Rīgas reģiona koordinatore Daina Šulca norādīja, ka filiāles reģistrēšanas jautājums ir specifiskāks, reizē par dažām citām lietām VID sniedzis skaidrojumu, kā tās iespējams atrisināt “ļoti vienkārši”. Ja cilvēks strādā, piemēram, Īrijā reģistrētā uzņēmumā un ir deklarējies Rīgā, tad viens variants ir, ka viņš reģistrējas kā nodokļu maksātājs VID. Otrs variants ir, ka Īrijas uzņēmums reģistrējas VID.
Līdaka pauda, ka birokrātiskie šķēršļi diasporas pārstāvjiem ir “pārpārēm”, tāpēc kā viens risinājums būtu vienota klientu apkalpošanas centra ar kopīgu mājaslapu, telefona numuru un e-pastu izveidošana. Politiķis pieļāva, ka to varētu uzticēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem.
Kūtris izteica atbalstu šādam vienotam klientu apkalpošanas centram, reizē norādot, ka tas būtu jādara, izmantojot jau pašlaik pieejamos cilvēkresursus VARAM un Ārlietu ministrijas līmenī. Komisijas vadītājs arī norādīja, ka, lai veicinātu remigrāciju, tautiešiem ārvalstīs jābūt skaidrībai par izglītības iestādes pieejamību bērniem, biznesa iespējām Latvijā un citiem jautājumiem.
Latvijas vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele pieļāva, ka koncepta izstrādāšanu par vienota klientu apkalpošanas centra izveidi varētu piedāvāt veikt vai šai procesā iesaistīt biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, ņemot vērā tās dalībnieku zināšanas un pieredzi šajos jautājumos.
Gavele arī vērsa uzmanību vajadzībai informatīvajā telpā popularizēt pozitīvus piemērus ar tautiešu atgriešanos Latvijā.

VARAM Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītājs Zigmārs Erts komisijas sēdē cita starpā informēja, ka šogad pirmo reizi tiek ieviesti remigrācijas atbalsta instrumenti uzņēmējiem, par ko pirmos secinājumus varēs izdarīt gada otrajā pusē.
Piedāvājums paredz 50 personām piešķirt katram 8000 eiro finansējumu vai nu uzņēmuma dibināšanai vai arī darba vietas radīšanai. Šāda pieeja paredzēta saistībā ar to, ka līdzfinansējumu nodrošinātu tās pašvaldības, kurām tas būtu iespējams, kā arī pats remigrants.
Pēc Kūtra rosinājuma komisija par attiecīgajiem priekšlikumiem vērsīsies atbildīgajās ministrijās un Budžeta komisijā.

FOTO: baltic-ireland.ie