Aptauja: Mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savu nākotni saista ar Latviju

Mazāk nekā puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju savu nākotni saista ar Latviju, liecina pēc Valsts kancelejas pasūtījuma SIA “Rait Custom Research Baltic” veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, respondentiem bija jānovērtē apgalvojumi saistībā ar Latvijas valsti, pašvaldību un savu ģimeni.

Rezultāti rāda, ka salīdzinot ar 2023.gada aptauju, iedzīvotāji pozitīvāk vērtē savas pašvaldības attīstību un iespējas (3,09 punkti 5 punktu skalā), kā arī ir pozitīvāk noskaņoti par Latvijas valsts kopējo attīstību pareizajā virzienā (2,75 punkti, pērn – vidēji 2,6 punkti). Vienlaikus savu nākotni ar Latviju saista mazāk nekā puse jeb 47% iedzīvotāju, bet piederīgi Latvijas valstij jūtas 45%.
Noskaidrots, ka līdz 2% palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka valsts ļoti ieklausās iedzīvotāju vēlmēs un vajadzībās. Pērn šādi uzskatīja vien 1% aptaujāto. Tomēr katrs trešais aptaujātais (37%) norāda, ka valsts nemaz neieklausās, bet vēl 36% piekrīt, ka valsts drīzāk neieklausās iedzīvotāju vēlmēs un vajadzībās. Mazāk uzklausīti jūtas iedzīvotāji 45-65 gadu vecumā un krievvalodīgie, atklāts pētījumā.
Pozitīva tendence novērojama jautājumā par iespējām ietekmēt politiskos procesus – 4% aptaujāto iedzīvotāju piekrīt, ka viņiem ir lielas iespējas ietekmēt politiskos procesus (2023.gadā tie bija 2%), bet 18% norāda uz viduvējām iespējām (2023.gadā – 14%). Vienlaikus šogad samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri nemaz netic iespējai ietekmēt politiskos procesus, tā uzskata 31%, salīdzinot ar 38% pērn. Mazāk iespējas ietekmēt politiskos procesus saskata 55-75 gadus vecie, lauku teritorijās dzīvojošie, ar vidējo profesionālo vai speciālo izglītību, kā arī pensionāri un nestrādājošie, kā arī krievu valodā runājošie, liecina aptauja.
Visbiežāk minētā sociālā aktivitāte, pēc aptaujas rezultātiem, ir dalība Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās – tajās 2024.gadā piedalījušies 46% aptaujāto, vienlaikus samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri balsojuši par iniciatīvām portālā “Mana balss” (42%, salīdzinot ar 48% pērn), piedalījušies ziedošanas aktivitātēs (34%, bet 2023.gadā – 48%) un nodarbojušies ar vides sakopšanu (22%, salīdzinot ar 26% 2023.gadā).

Vērtējot citu valstu un starptautisku organizāciju darbību, aptaujā visvairāk pozitīvu atsauksmju saņēma Igaunija, Lietuva, Eiropas Savienība un NATO, bet negatīvāk joprojām vērtēja Krieviju, Baltkrieviju, Ķīnu, bet tām seko ASV un ANO. Aptaujātie krievvalodīgie pozitīvāk vērtē Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas, kā arī ANO darbību, kā rezultātā tām paaugstinājies pozitīvo vērtējumu īpatsvars, liecina aptauja.
Vienlaikus pētījums rāda, ka Igaunijai un Lietuvai pozitīvu vērtējumu īpatsvars ir samazinājies – biežāk negatīvu vērtējumu par šīm valstīm sniedz krievvalodīgi vīrieši.
Aptauja veikta šī gada jūnijā, aptverot 1005 respondentus – Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma izmaksas bija 3956 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, un tas tika finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

FOTO: baltic-ireland.ie