Vēstniece: Diasporu ārvalstīs interesē jautājumi par vēlēšanām un valsts aizsardzības dienestu

Latviešu diasporu ārvalstīs pēdējā laikā bieži interesē jautājumi, kas saistīti ar vēlēšanām un valsts aizsardzības dienestu, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē teica Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece Zanda Grauze.
Vēstniece, kura nesen stājusies amatā, skaidroja, ka viens no izaicinājumiem darbā, ir komunikācija – valstij ar tautiešiem, tautiešiem ar valsti, komunikācija ar nevalstiskajām organizācijām.

Runājot par jautājumiem, kas visvairāk interesē latviešus ārzemēs, Grauze norādīja, ka tie ir jautājumi, kuri skar vēlēšanu procesu, kā arī latviešus ārvalstīs interesē jautājumi par valsts aizsardzības dienestu.
Viņa akcentēja, ka notiek intensīvs darbs, lai ārzemēs dzīvojošos latviešus interesētu par viņiem svarīgiem jautājumiem.
Runājot par latviešu, kuri dzīvo ārvalstīs, vēlēšanās paradumiem, organizācijas “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs uzsvēra, ka no vēlēšanu rezultātiem ir redzams, ka absolūtais vairākums balso vēlēšanu iecirkņos, nevis pasta balsošanas procedūrā, taču iecirkņu skaits samazinās. Tāpēc būtu jādomā par to, kā atvieglot jaunu vēlēšanu iecirkņu veidošanu.
Muižarājs skeptiski vērtēja pašlaik pieejamo balss atdošanu pa pastu, raksturojot šo procesu kā sarežģītu, kas var novest pie tā, ka ārvalstīs dzīvojoši latvieši vēlēšanās var nolemt nebalsot.

Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (AS), sniedzot savu vērtējumu par ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, komisijas sēdes laikā pauda, ka, mainoties paaudzēm un veidam, kā cilvēki svešās valstīs nonākuši, mainās arī pati diaspora.
“Lielākā daļa no valsts aizbraukuši ar rūgtumu sirdī, tāpēc jāmēģina to kādā veidā dzēst,” runājot par pēdējo desmitu gadu laikā Latviju pametušajiem latviešiem, teica Līdaka un uzsvēra, ka valstij būtu jāsniedz vairāk, lai mazinātu negatīvo attieksmi.
Līdaka norādīja, ka jādomā arī par to ģimeņu bērniem, kuri izvēlējušies vai vēlas atgriezties Latvijā. Līdaka sacīja, ka pašlaik šādu ģimeņu bērniem ir grūti iejusties vietējās skolas, piemēram, jo netiek pietiekamā līmenī pārzināta valsts valoda.

FOTO: baltic-ireland.ie