KM: Nākamgad budžeta finansējums saliedētas sabiedrības un diasporas atbalstam saglabāsies nemainīgs

Nākamgad budžeta finansējums saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības un diasporas atbalstam saglabāsies nemainīgs, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē uzsvēra Kultūras ministrijas (KM) parlamentārā sekretāre Singe Grūbe, ziņo LETA.

Paredzēts, ka pilsoniskās sabiedrības attīstības un ilgtspējas stiprināšanai varētu atvēlēt 2,8 miljonus eiro, no kuriem 2,5 miljoni ir iezīmēti programmai “NVO fonds”, kuru administrē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), savukārt 355 000 eiro plānots sadalīt starp reģiona nevaldības organizāciju (NVO) atbalsta programmu, NVO līdzfinansējuma programmu un mazākumtautību NVO līdzdalības veicināšanas programmu.
Kvalitatīvas un drošas demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpas veidošanai paredzēti 86 425 eiro, valstiskuma apziņas un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanai – 60 000 eiro. Vēl 42 967 eiro iezīmēti latviešu valodas nostiprināšanai ikdienas saziņā, bet 236 000 eiro – vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanās sabiedrībā veicināšanai. Lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, 2025.gadā plānots tērēt 100 000 eiro.
KM budžets diasporas pasākumiem ir 640 919 eiro, kurus plānots atvēlēt nemateriālā kultūras mantojuma, identitātes, materiālās kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanai, diasporas organizāciju kapacitātes celšanai un diasporas masu medijiem.
Savukārt SIF nākamgad plāno ikvienam Ukrainas iedzīvotājam, kurš uzturas Latvijā, nodrošināt latviešu valodas mācības. Tas varētu izmaksāt 4,6 miljonus eiro. Tāpat Ukrainas iedzīvotāju atbalstam Latvijā iezīmēti vēl 2,8 miljoni eiro, lai ar kultūrorientācijas kursiem un pasākumiem sekmētu viņu iekļaušanos sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece deputātiem norādīja, ka ministrijas kopējais finansējums 2025.gadā diasporas atbalsta pasākumiem plānots 942 000 eiro apmērā. Viņa atzīmēja, ka tā kā nākamā gada valsts budžeta galvenā prioritāte ir drošība, nedz IZM, nedz KM, nedz Ārlietu ministrija nevarēja pieprasīt papildu finansējumu jaunām iniciatīvām.
Patlaban nav finansējuma 124 000 eiro apmērā tādām iniciatīvām, kā, piemēram, finansiāls atbalsts diasporas latviešu skolu attīstībai, nevarēs nodrošināt skolotāju darbību attālināti Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā. Tāpat netiks līdzfinansēta 40 diasporas izglītotāju dalība profesionālās pilnveides pasākumos, kā arī netiks nodrošināta trīs lektoru līdzdalība diasporas izglītojošajos pasākumos ASV, Kanādā, Austrālijā.
Finansējuma nav, lai veiktu mācību materiālu meklētājvietnes “sietins.lv” saturisko papildināšanu un pilnveidi, kā arī tehnisko atjaunošanu un uzturēšanu. Netiks īstenota iniciatīva par domnīcas organizēšanu remigrācijas atbalsta instrumentu izstrādei. Finansējuma nav arī tam, lai izstrādātu divus metodiskos atbalsta materiālus reemigrējušo skolēnu pedagogiem vai vecākiem.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītājs Zigmārs Erts atzīmēja, ka 221 765 eiro iezīmēti informatīvā atbalsta sniegšanai un individuālajām konsultācijām darba, mājokļa, izglītības un citu ar remigrāciju saistītos jautājumos ar reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla starpniecību.
Pēc VARAM pārstāvja paustā, valsts budžeta optimizācijas procesā par 150 000 eiro ir samazināts atbalsts remigrantu radītiem uzņēmumiem vai jaunu darba vietu izveidei remigrantiem. Ja iepriekš šādiem konkursiem bija paredzēti 400 000 eiro, tad nākamgad šādas aktivitātes atbalstīs ar 250 000 eiro. Tā kā nākamā gada valsts budžeta prioritāte ir drošība, finansējuma nav, lai izstrādātu un ieviestu atbalsta programmu pašvaldībām reģionālo remigrācijas aktivitāšu īstenošanai. Iepriekš šim mērķim no 2025.gada bija plānots finansējums 430 000 eiro gadā.

FOTO: baltic-ireland.ie