Pabeigts pētījums par diasporas dalību vēlēšanās

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs ir publicējis pētījuma “Diasporas politiskā līdzdalība vēlēšanu kontekstā” rezultātus. Ziņojumā teikts, ka pētījumā “aplūkoti faktori, kas ietekmē politisko līdzdalību, sakarības un tendences diasporā, un apzināti iespējamie risinājumi un darbības soļi, kas jāveic diasporas organizācijām, Latvijas valsts institūcijām, diasporas medijiem un citiem iesaistītajiem, lai kvalitatīvi sekmētu diasporas dalību vēlēšanās, kā arī veicinātu iesaisti politiskajos procesos starpvēlēšanu periodā.”

Pētījuma mērķa grupa ir Latvijas diaspora visa pasaulē, īpaši fokusējoties uz balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ārpus Latvijas. Kopumā pētījuma dati parāda, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījies pavisam niecīgs ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu skaits (apmēram 10%), vēl mazāk balsojuši Eiropas Padomes (EP) vēlēšanās un pavisam maz – pēdējās pašvaldību vēlēšanās.
Pētnieki secinājuši, ka ārzemēs nobalsojušo skaits kopš 2010.gada ir tikai samazinājies, neraugoties uz to, ka ārpus Latvijas dzīvojošo balsstiesīgo pilsoņu skaits palielinās.
Kā vienu no diasporas vēlēšanu aktivitātes krituma iemesliem pētījuma autori min vēlēšanu iecirkņu skaita samazinājumu. Ja 13.Saeimas vēlēšanās ārvalstīs bija iespēja balsot 123 iecirkņos, tad 14.Saeimas vēlēšanās ārvalstīs tika izveidoti tikai 82 iecirkņi, tostarp Īrijā šis skaits samazinājās no 4 iecirkņiem līdz vienam.
Ka zināms, vēlēšanu iecirkņi parasti tiek veidoti diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, kā arī pēc pilsoņu ierosinājuma tos var organizēt citās piemērotās vietās. Pētījuma respondenti atklājuši, ka iecirkņu organizēšana apsīkusi nepietiekamā pieejamā finansējuma dēļ, kā arī iecirkņu organizēšanas procesā noteikto birokrātisko procedūru dēļ. Par šādiem birokrātiskiem šķēršļiem liecina arī fakts, ka daļa iecirkņu organizētāju izvēlējās no samaksas par savu darbu atteikties dokumentu kārtošanas sarežģītības dēļ.
Pētījumā secināts, ka piedāvātā pasta balsošana kopumā nekompensēja balsotāju skaita samazinājumu, kā arī šī balsošanas procesa sarežģītība mazina motivāciju piedalīties un palielina kļūdu risku. To apliecina arī statistikas skaitļi par 14.Saeimas vēlēšanām, kurās pieauga pasta balsotāju skaits, bet pieauga arī nederīgu pasta aplokšņu (924 jeb 30%) un nederīgu vēlēšanu zīmju (164) skaits. Tas nozīmē, ka šīs aploksnes bija vai nu nepareizi noformētas, vai tika iesūtītas par vēlu. Pētījuma autori norāda, ka lielais nederīgo aplokšņu skaits nozīmē, ka balsošanas pa pastu procedūra vai nu jāpadara vienkāršāka, vai tā vairāk jāskaidro.
Pētījuma respondentu atbildes liecina, ka ārvalstīs dzīvojošo dalību vēlēšanās visvairāk varētu palielināt elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešana, 62,8% apliecinājuši, ka tas viņus noteikti motivētu. Par šo jautājumu jau gadiem ilgi notiek diskusijas, minot iespējamos drošības riskus, kā arī problēmas ar Latvijas e-pakalpojumu izmantošanu. Pētījumā norādīts, ka liela daļa ārvalstīs dzīvojošo neprot izmantot e-parakstu, daudziem nav eID kartes, bet tie, kam tā ir, to ikdienā neizmanto. Tomēr šai sakarā nav minēta problēma, kas izgaismojas neskaitāmās diskusijās un forumos – ka e-paraksta sistēma ir pārāk sarežģīta un atbaida potenciālos lietotājus.

Pētījumā aplūkota ne tikai diasporas balsošanas iespēju organizatoriskā un praktiskā puse, bet arī jautājumi par organizāciju un mediju lomu informācijas nodrošināšanā, kā arī skaidroti faktori, kas varētu ietekmēt ārvalstīs dzīvojošo aktivitāti vēlēšanās.
Autori norāda, ka diasporas organizācijas, kuras ir definējušas savus uzdevumus kā latviskās kultūras un izglītības veicināšana, un identitātes uzturēšana, ņemot vērā to pamatfunkcijas un kapacitāti, vēlēšanām resursus netērē. Izņēmums ir jumta organizācijas PBLA un ELA, kuras saistībā ar vēlēšanām ir radījušas jaunu saturu – vebinārus, tiešsaistes lekcijas, video rullīšu, rakstu sērijas, bukletus utt. Taču organziācijas atzīst, ka, ņemot vērā milzīgos resursus, kas tiek ieguldīti, rezultāts nav tāds, kādu varētu gaidīt.
Aptaujā atklāts, ka pavisam neliela daļa interesentu informāciju par vēlēšanām meklē un iegūst diasporas organizāciju pasākumos vai no politiķiem, kas apmeklē ārvalstīs dzīvojošos.
Neraugoties uz to, ka diasporas cilvēki aktīvi nepiedalās vēlēšanās, viņi aktīvi turpina sekot politiskajiem procesiem dzimtenē – to apliecinājuši 48,9% respondentu, bet 41,2% par tiem interesējas šad tad. Informāciju par vēlēšanām ārvalstīs dzīvojošie iegūst Latvijas sabiedriskajos un komerciālajos medijos, sociālajos tīklos vai no ģimenes, draugiem un paziņām Latvijā, bet tikai 16,4% – diasporas medijos, noskaidrots pētījumā.
Pētījuma dati liecina, ka diasporas medijiem trūkst resursu, lai radītu jaunu saturu par šiem jautājumiem, tāpēc tiek atspoguļota CVK piedāvātā informācija. Procesu apgrūtina arī politiķu intereses trūkums par diasporu, negodprātīgums un vēlētāju vilšanās politiķos, teikts ziņojumā.
Diasporas mediji uzsver, ka svarīgi, lai politiķu komunikācija ar diasporu notiktu pastāvīgi un būtu iekļauta politiskajā dienaskārtībā, nevis būtu tikai kampaņu veidā pirms vēlēšanām. Gan diasporas organizācijas, gan mediji ir pauduši vienotu viedokli, ka saziņa no Latvijas politiķu puses un skaidra atgriezeniskā saite par paveikto darbu ir kritiski faktori, kas varētu motivēt diasporu aktīvāk piedalīties vēlēšanās.
Pētījuma autori secina, ka diasporā trūkst politisko diskusiju un liela problēma ir tā, ka diaspora neredz politiķu interesi par viņiem kā potenciālajiem vēlētājiem. No partiju puses ir gan racionāli iemesli – diasporas vēlētāju skaits ir ļoti mazs un viņi ir izkaisīti pa dažādām valstīm, gan arī idejiski – pastāv zināmā mērā neuzticēšanās, bažījoties par diasporas cilvēku neinformētību un atrautību no procesiem Latvijā.
Pētījuma rezultāti parāda, ka diaspora par vēlēšanām meklē dažādu informāciju, ne tikai praktiski par balsošanu un iecirkņu darba laikaiem, bet arī partiju programmas, piedāvājumus, kandidātu aprakstus. Tā kā trūkst pārliecinoša un uzrunājoša partiju piedāvājuma diasporai, liela daļa ārvalstīs dzīvojošo nav atraduši sev pieņemamu partiju un viņi vairāk balso “pret” nekā “par” kādu no partijām. Pētījuma autori secina, ka diaspora balsošanai pieiet atbildīgi, rūpīgi izvēloties kandidātus, analizējot partiju sarakstus, klausoties diskusijas utt.
Pētījums izgaismo galvenos iemeslus tam, ka ārvalstīs dzīvojošie nepiedalās vēlēšanās: neticība tam, ka balsošana kaut ko mainīs, un reālās iespējas to izdarīt (iecirknis tālu, sarežģīta procedūra, informācijas trūkums u.c.).
Kopumā pētījums parāda vairākus faktorus, kas motivētu diasporu piedalīties Saeimas vēlēšanās. Pirmajā vietā noteikti ir elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešana, tai seko iespēja atdot balsi par jebkuru sarakstu, ne tikai Rīgas, un pēc tam – vienkāršāka pasta balsošana, mobilie vēlēšanu iecirkņi u.c.
Pētījuma autori secina, ka, domājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, ir nepieciešams palielināt vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs pieejamību balsotājiem un informētību gan par vēlēšanām, gan iecirkņiem, gan vēlēšanu procedūru. Šis pētījums parāda, ka iecirkņu skaita ārvalstīs samazināšanās ir tieši saistīta ar ārvalstīs nobalsojušo skaita samazināšanos un pasta balsošanas iespējas to nekompensē.
Ar pētījumu var iepazīties šeit.

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.