Piepelnīties bezalgas atvaļinājuma laikā vairs nebūs tik izdevīgi

Latvijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 12.maijā, pirms pirmā lasījuma skatīs Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Darba likumā, informē Saeimas Preses dienests.
„Šie ir plaši un ilgi gaidīti likuma grozījumi, kas pārāk ilgu laiku bija iestrēguši valdības gaiteņos. To izstrāde Labklājības ministrijā sākta jau pirms vairākiem gadiem, tādēļ deputātiem sadarbībā ar darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem būs rūpīgi jāvērtē, vai piedāvātās likuma izmaiņas joprojām ir aktuālas un vai pašreizējā ekonomiskā situācija neprasa jaunus risinājumus,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Piedāvātie likuma grozījumi paredz, ka darba devējs varēs uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ nepārtraukti nestrādā ilgāk par sešiem mēnešiem vai ar pārtraukumiem nav darbā vienu gadu trīs gadu periodā. Tas gan neattiektos uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un atsevišķiem citiem gadījumiem. Jaunā kārtība palīdzētu cīnīties ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši atrodas „uz slimības lapas”.

Ja bezalgas atvaļinājums ir garāks par četrām nedēļām gada laikā, to vairs neskaitīs tajā laikā, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Šāds grozījums piedāvāts, ņemot vērā darba devēju sūdzības, ka darbinieki pieprasa bezalgas atvaļinājumu un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas, bet atgriežoties lūdz piešķirt apmaksātu atvaļinājumu. Darbinieks nav strādājis, bet vēlas saņemt garantijas, un darba devējs ir zaudētāja lomā, norāda likumprojekta autori.

Darba sludinājumos būs jānorāda darba devējs vai persona, kas veic pretendentu novērtēšanu un atlasi. Tas nepieciešams, lai vieglāk varētu pārbaudīt sūdzības, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību, norāda likumprojekta autori. No viena līdz trim mēnešiem paredzēts pagarināt termiņu prasības iesniegšanai tiesā gadījumos, ja darbinieks uzskata, ka tiek pārkāpta norma par vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm vai citādi neievērots diskriminācijas aizliegums.

Lai veicinātu nozares koplīguma un ģenerālvienošanās slēgšanu, piedāvātie grozījumi paredz noteikt, ka ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem darbiniekiem arī tad, ja to darba devēju organizācijas biedri veic vairāk nekā 60 procentus no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma valstī.

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, likumprojekts paredz darba devējam pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts. Tāpat likumprojekts paredz virkni citu precizējumu Darba likumā, lai uzlabotu darba attiecību tiesisko regulējumu un pilnveidotu likuma normu praktisko piemērošanu.

Komisijas sēdē aicināti piedalīties pārstāvji no Labklājības ministrijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas.

FOTO: baltic-ireland.ie