Top Rīcības plāns sadarbībai ar diasporu

12. jūlijā Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs konferences „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai 2014” atklāšanā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā diasporas pārstāvjus informēja par izstrādes procesā esošo Rīcības plānu, uzsverot, ka vienota diasporas politika ir vajadzīga gan tautiešiem ārzemēs, gan valstij, vēstī ĀM Preses un informācijas nodaļa.

V. Makarovs atzina, ka Latvijas valstij ir vēlme un pieprasījums pēc stipras, kā arī aktīvas diasporas politikas: „Lai veidotu aktīvu sabiedrību, dinamisku ekonomiku un kopumā – veiksmīgu valsti, svarīgs priekšnosacījums ir cilvēks. Latvijas valstij ir jākonkurē par cilvēkiem, par talantiem, jācenšas pārliecināt katru Latvijai piederīgo šeit un ārpus valsts robežām, ka Latvija ir tā vieta, kur var piepildīt savus profesionālos sapņus, dzīvot un veidot savu ģimeni drošā, pārtikušā un kulturāli bagātīgā vidē.”

V. Makarovs atzīmēja, ka valstij diasporas politika un sadarbība ar tautiešiem ārzemēs jāveido, kā arī jāīsteno pēc savstarpējas partnerības principa: „Valsts nevar no diasporas puses prasīt ieguldījumu, uzskatot to par diasporas pienākumu. Valstij jāveido apstākļi, kas vairotu vēlmi un iespējas diasporai iesaistīties politikas, ekonomikas, zinātnes un kultūras jomās, veicinot Latvijas attīstību. Tāpat diasporas politika radīs stiprāku pašapziņu un spēju lepoties ar savu izcelsmi, ar to, kas latviešus padara atšķirīgus mītnes zemē ārpus Latvijas, kā arī kopumā palīdzēs uzturēt saikni ar Latvija – gan praktisku, gan arī emocionālu.”

Ārlietu ministrijas darba grupa diasporas politikas jautājumos drīzumā pabeigs izstrādāt Rīcības plānu “Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017. gadam”. Dokumenta veidošanā piedalās gan Latvijas institūcijas, gan ļoti aktīvi līdzdarbojas Latvijas diasporas organizācijas.

Konferences „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai 2014” mērķis ir uzturēt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai, kā arī saišu stiprināšanai ar Latviju. Konferences laikā 11. un 12. jūlijā Rīgā notika dažādas tematiskās darba grupas un paneļdiskusijas. Tajās piedalījās dalībnieki no Latvijas, 13 Eiropas valstīm, Krievijas, Gruzijas, ASV, Kanādas un Austrālijas.

Konferenci organizēja Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību un Eiropas Latviešu apvienību.

FOTO: baltic-ireland.ie