Jūlijā diasporas skolotāji pulcējās Jumurdas muižā

Šogad no 8. līdz 10. jūlijam gleznainajā Jumurdas muižā, Vidzemes augstienē, netālu no Ērgļiem un Vecpiebalgas jau septīto reizi Latvijā pulcējas latviešu skolu skolotāji, kas māca latviešu bērniem plašajā pasaulē latviešu valodu un iedēsta viņos latviskās identitātes dzirksti, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Pasaules brīvo latviešu apienības (PBLA) Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa.

50 skolotāji no 14 valstīm – Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Gruzijas, Igaunijas, Islandes, Īrijas, Krievijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Norvēģijas, Vācijas un Zviedrijas, kā arī Latvijas pārstāvji – metodiķes no Latviešu valodas aģentūras (LVA), kā arī pārstāves no PBLA pavadīja šīs dienas kopā, lai smeltos iedvesmu un gūtu zināšanas.
Kopš pagājušās skolotāju tikšanās reizes 2013. gada vasarā vairākās pasaules pusēs ir notikuši diasporas skolotāju kursi – Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā. Šo kursu izdevumus sedza LVA no naudas līdzekļiem, kas iekļauti Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmā “Valsts valodas politika un pārvalde”. Katros kursos skolotājiem svarīgi ir bijis sanākt kopā, dalīties priekos un bēdās, kas saistīti ar skolu vadību vai bērnu mācīšanu, klausīties ekspertu sniegumā un saņemt iedvesmu tālākam darbam.

Latviešu valodas aģentūra kursu rīkotājas lomu ir uzņēmusies ar lielu rūpību un ļoti nopietnu pieeju – kursi ar katru gadu arvien precīzāk uzrunā skolotāju specifiskās vajadzības. Īpaši vajag palīdzību tiem skolotājiem, kas nupat uzsākuši jaunas skolas savā pasaules pusē un nezin, kā vislabāk uzstādīt skolas struktūru un izveidot mācību programmu. Jaunas skolas atver durvis katru gadu, paplašinot latviešu skolu saimi pasaulē – tagad jau skolu skaits ir pāri par 100 skolām pasaulē. Arī, kā jau tas gadiem ilgi bijis, daudzi skolotāji nav ar pedagoģisko izglītību un vēlas gūt elementārās zināšanas pedagoģijā no augsti kvalificētiem pasniedzējiem. Šo atbalstu tagad ar pilnu atdevi sniedz LVA, kursos kā lektorus piesaistot profesorus un lektorus no Latvijas augstskolām.

Kursi šogad notika kultūrvēsturiskā, ainaviskā vietā – atpūtas kompleksā “Jumurdas muiža” ar 17 hektāriem zemes ar plašu parku, kas atrodas blakus skaistajam Jumurdas ezeram, kur kursu dalībnieki īsajos brīvajos brīžos gāja peldēties. Laika peldēties īstenībā atlika vienīgi no rītiem un vakaros, jo pārējais laiks bija aizpildīts ar interesantu programmu, ko negribējās palaist garām.
Pirmā diena sākās ar ievada uzrunām no LVA – Dace Dalbiņa, PBLA – Daina Grosa, Eiropas latviešu apvienības (ELA) – Aldis Austers un Kultūras ministrijas (KM) – Gunta Robežniece.
Sekoja Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes prof. Maijas Kūles ļoti izsmeļošā lekcija par latvisko identitāti 21. gadsimtā – emigrācijas radītiem izaicinājumiem. Prof. Kūle izklāstīja savu skatījumu uz mūsdienu latvisko identitāti, kā tā veidojusies, ka tā ir tradicionālo un modernitātes vērtību savijums. Secinājums: Eiropā nostiprinātās postmateriālās vērtības kā orientāciju uz dzīves kvalitāti, pašrealizāciju, interesi par atšķirīgām kultūrām un ceļošanu būtu vērts mazliet pagriest uz citu pusi un no jauna uzsvērt “mēs” jēdzienu, kas raksturo kopesamības dziļāko jēgu un kopienas vērtības. No individuālā tomēr vērsties vairāk uz nācijā vienojošo. Viela pārdomām.

Kursos tika piedāvāts daudz vērtīgu lekciju un meistarklašu – gan par divvalodību, logopēdiju, folkloru, filozofiju, klasvadību, vērtēšanu, mediju izmantošanu latviešu valodas apguvē, latviešu valodas un mācību priekšmeta integrētu apguvi. Spilgti prātā paliks Maijas Kokares “Bērnu filozofiskās domāšanas veidošana un attīstīšana”, kur skolotājiem deva iespēju padomāt par to, kā stundās varētu iekļaut iespēju bērniem apspriest eksistenciālus jautājumus un rosināt formālas debates, kā arī prof. Zentas Anspokas lekcija “Divvalodība ģimenē un valodu apguves process”, kur tika analizēts gan pirmās, gan nākamo valodu mācīšanās process.

Vērts pieminēt, ka filozofisko jautājumu pārrunām klasē LVA mājaslapā www.maciunmacies.lv tagad arī pieejama 2002. gadā izdotā mācību burtnīcu sērija “Domātprieks”.
Tikpat vērtīgi bija sekojošie sniegumi: Ineses Krūmiņas “Latviešu folkloras radošā apguve” ar latvisko gadskārtu skaidrojumu un rotaļām, Rasmas Vugules “Logopēdiskie vingrinājumi skaņu izrunas grūtību novēršanai”, kas bija īsais ievads logopēdijas pamatos, abu LVA metodiķu Lienes Valdmanes un Vinetas Vaivades praktiskie padomi latviešu valodas apguvē, kā arī Anitas Skalbergas ieskats vērtēšanas pamatprincipos un psiholoģes Daces Bērziņas ļoti precīzi uztvertais raksturojums par diasporas skolām un ieteikumi klasvadībā.
Pirmās dienas pievakarē, pēc garšīgām vakariņām bija iespēja veldzēt dvēseli Birutas Ozoliņas meditatīvajās dziesmā un kokles skaņās. Ozoliņa bija kursu dalībniekiem pirmajā dienā kā saldais ēdiens, ko katrs varēja izbaudīt savā nodabā, sēžot Jumurdas ezera krastā un pārdomāt pa dienu dzirdēto, ieplūstot senatnīgās un tai pat laikā dvēseliski tuvās latviešu un latgaļu meldijās. Tāpat otrās dienas vakara pusē bija iespēja klausīties folkloristes, Ilgas Reiznieces stāstījumu par latviešu mūzikas instrumentiem un tos pašiem arī pamēģināt spēlēt, kā arī mācīties rotaļas un dančus, ko katra skola varētu iekļaut mācību stundās, mācot latvisko dzīves ziņu.
Te arī vērts pieminēt, ka iepriekš minētā saitē LVA veidotajā mājaslapā “Māci un mācies” ir arī tagad elektroniski pieejams 1998. gadā LVAVP publicētais LAT 2 mācību līdzeklis par latviešu svētkiem un tradīcijām. Te nav tikai minētas mūsu senču tradīcijas bet arī mūsu kaimiņu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu un krievu gadskārtu paražas.

Trešās dienas rītā notika ideju darbnīca, kur trīs darba grupās izkristalizējās tālākie darbības virzieni un vajadzības attiecībā uz diasporas skolām dažādās jomās, to skaitā skolu izaugsmi un attīstību ņemot vērā bērnu individuālos valodas līmeņus, vajadzības mācību un metodiskajiem līdzekļiem, pasākumiem kas vērsti uz latviskās identitātes saglabāšanu, kā arī jaunu skolēnu piesaisti, vecāku un bērnu motivēšanu skolas regulāri apmeklēt. No šīm pārrunām radās arī ierosinājumi, kurus varēs šogad tālāk iekļaut diasporas latviešu valodas un latviskās dzīves ziņas apguves Latvijas valsts darāmo darbu sarakstā.

Nobeigumā vērts minēt dažu kursu dalībnieku viedokļus. Ieva Pūpola, kura jau vairākus gadus vada Vīnes latviešu skolu un vairākas reizes arī piedalījusies kursos dalās savos ieskatos: “Šobrīd es pati vairs neesmu izmisuma meklējumos par skoliņas veidošanas principiem vai metodiku, es galvenokārt gūstu iedvesmu nākamajam gadam, satieku jaukos un pazīstamos cilvēkus, man svarīgi ir arī regulāras tikšanās ar LVA un visa jaunā uzzināšana. Ļoti patīkami, ka pēdējos divos gados bija ļoti iedvesmojošas lekcijas latviskajai pašapziņai. Ļoti priecājos, ka tika uzaicināta Ilga Reizniece, grūti iedomāties vēl piemērotāku cilvēku, kas varētu iedvesmot folkloras mācīšanai.”.
Sanita Oša, nesen dibinātās Reikjavikas Latviešu skolas vadītāja bija tieši pretējā situācijā – viņa bija viena no skolotājām, kas pirmo reizi piedalījās un skola arī tikai nesen vērusi vaļā durvis. Tādēļ Sanita cerēja “iepazīties ar LVA darbiniecēm, citu valstu skolu skolotājām, uzzināt praktisko pieredzi no kolēģēm, kā vadīt skolu. Uzzināt, kādas nodarbības piedāvāt bērniem, kā labāk pasniegt latviešu valodu un kā motivēt vecākus/bērnus nākt uz skolu…uzzināt vai savu pedagoga darbu daru profesionāli un pareizi, jo nav pedagoģiskās izglītības. Ieguvu daudz jaunu paziņu un kontaktu, ļoti profesionālus pasniedzējus, interesantus un praksē pielietojamas metodes un pieejas. Sevišķu enerģijas lādiņu un latviskumu un brīnišķīgu atpūtu+mācības un praksi skaistajā Jumurdas muižā…Man visvairāk noderēs mēdiju pielietošana un logopēdijas ieteikumi. Protams no katras uzstāšanās/prezentācijas kaut kas īpašs tika paņemts pieskaņojot situācijai. Īpaši noderīga būs informācija par biedrības darbu, kuru ieguvu neformālās sarunās ar meitenēm, lai paši varētu nodibināt latviešu biedrību Islandē.”
Dace Freija, no Adelaides latviešu skolas, otro gadu spēļu grupas vadītāja:”..vēlējos uzzināt, kā vislabāk mācīt latviešu valodu spēļu grupiņā, gūt jaunus sadarbības partnerus citās valstīs, kā arī izglītot sevi, lai varētu zināšanas izmantot gan darbiņā, gan arī privātajā dzīvē. Es guvu atbildes uz daudziem saviem jautājumiem, iepazinos ar jaunām atklāsmēm un idejām, kuras lieliski man turpmāk noderēs, kā arī tuvāk sapazinos ar ļoti interesantiem un radošiem cilvēkiem, un protams guvu daudz, daudz pozitīvu emociju…”.
Pašu dalībnieku viedoklis jau izsaka visu – šie kursi ir zelta vērts un tos jāturpina katru gadu! Un jaunā tradīcija, ka notiek regulāri Latvijas valsts finansiāli atbalstīti kursi arī mītnes zemēs, vai turpat tuvumā ir tikpat svarīgi, jo tad nezūd vēlme pilnveidot skolu programmas, kā arī pašiem skolotājiem iedvesmoties un smelties zināšanās mācību gada laikā.

Plašāka bilžu galerija šeit:

FOTO: Aija Otomere