Ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības piedalīties dzimtās valsts rīkotajās vēlēšanās un referendumos un, lai to nodrošinātu, tiek organizēti vēlēšanu iecirkņi daudzās valstīs. Savukārt Īrijas pilsoņiem, kuri dzīvo jebkurā citā valstī, šādu tiesību nav. Likums nosaka, ka Īrijas vēlēšanās un referendumos balsot var tikai tie pilsoņi, kuru dzīvesvieta ir dzimtā valsts.
Diskusijas par šo jautājumu rit jau gadiem un jaunais diasporas ministrs Jimmy Deenihan savā pirmajā oficiālajā vizītē ASV atkal to aktualizējis. Viņš pauda uzskatu, ka Īrijas pilsoņiem ārvalstīs ir jānodrošina iespēja balsot vismaz dzimtās valsts prezidenta vēlēšanās. Arī Īrijas Konstitucionālais Konvents pirms laika ieteica sasaukt referendumu par balsstiesību paplašināšanu prezidenta vēlēšanās, piešķirot tās Ziemeļīrijā un citur pasaulē dzīvojošajiem Īrijas pilsoņiem. Jimmy Deenihan norādīja, ka pie šī jautājuma tiek strādāts un Ministru kabinets varētu lemt par to pirms Ziemassvētkiem.
Statistika liecina, ka citur pasaulē tiek lietots apmēram viens miljons Īrijas pilsoņu pasu, bet 800 tūkstoši no tām ir izsniegtas pēdējo 8 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ja pat tikai puse no šiem cilvēkiem tiktu iekļauti vēlētāju reģistrā, tā būtu nozīmīga elektorāta daļa.
Ministrs arī paziņoja, ka valdība piešķīrusi gandrīz 2 miljonu eiro finansējumu īru emigrantu atbalstam ASV. Saskaņā ar jaunākajiem tautas skaitīšanas datiem, ASV dzīvo apmēram 150 tūkstoši cilvēku, kas dzimuši Īrijā, bet apmēram 34 miljoniem Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu ir īru izcelsme.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie