Katrs ceturtais 21.gadsimtā no Latvijas emigrējušajiem un katrs piektais agrākos gados no Latvijas izceļojušajiem tautiešiem apsver iespēju nākotnē nodibināt savu uzņēmumu Latvijā, izveidot pats vai palīdzēt savam darba devējam izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem, atklāj Latvijas Universitātes pētnieku veiktā aptauja.
Dažādos laikos un apstākļos no Latvijas izceļojušo tautiešu un viņu pēcteču skaits pasaulē šobrīd lēšams ap 370 tūkstošiem cilvēku. Tas ir nozīmīgs resurss, kas var sniegt atbalstu Latvijas izaugsmē, pat par spīti apstāklim, ka šobrīd dzīvo ārpus Latvijas, secina eksperti. Lūk, četri veidi, kā tautieši ārzemēs palīdz un var palīdzēt sildīt Latvijas tautsaimniecību.
Pārdomās dalās Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans, un bērnu rotaļu namiņu un rotaļlaukumu ražotāja „Nordplay” īpašnieks Pēteris Stupāns.
1. Sūta uz dzimteni naudu
Katrs trešais Latvijas diasporai piederīgais jeb 34% veic regulārus naudas pārvedumus uz Latviju, liecina Latvijas Universitātes pētnieku veiktā aptauja, kurai atsaucās 14’068 respondenti 118 valstīs. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, ārvalstu latviešu naudas pārvedumi uz Latviju pārsniedz pusmiljardu eiro gadā. Pēdējos gados šie naudas pārvedumi veido no 2% līdz 3% no Latvijas IKP. Tā kā šos līdzekļus lielākoties izmanto patēriņam Latvijā, tiem ir arī netiešs ekonomiskais un fiskālais efekts.
2. Dalās ar noderīgu pieredzi un zināšanām
Pēc Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks sadarbībā ar Latvijas diasporu Pētera Elferta sacītā latvieši dzīvo un strādā vairāk nekā 120 pasaules valstīs, tieši Latvijas diaspora var palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ieiet jaunos eksporta tirgos.
Latvijas izcelsmes speciālisti var palīdzēt Latvijai arī, braucot mācīt Latvijas skolās un universitātēs, konsultējot Latvijas uzņēmumus un citā veidā ar savu intelektuālo potenciālu piedaloties mūsu valsts tautsaimniecības stiprināšanā.
3. Atver savus uzņēmumus Latvijā
Pētījumā “Latvijas emigrantu kopienas”, ko veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, tika noskaidrots, ka katrs ceturtais 21.gadsimtā no Latvijas emigrējušajiem un katrs piektais no agrākos gados no Latvijas izceļojušajiem tautiešiem apsver iespēju nākotnē nodibināt savu uzņēmumu Latvijā, izveidot pats vai palīdzēt savam darba devējam izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem. Turklāt 6% no tā dēvētās jaunās jeb 21. gadsimta diasporas jau ir atraduši darbu Latvijā, bet vēl 3% – Latvijā izveidojuši savu biznesu.
4. Daudzi emigranti plāno atgriezties Latvijā ar ārzemēs nopelnītu pensiju
Daudzi Latvijas diasporas pārstāvji pieļauj iespēju atgriezties Latvijā vecumdienās ar ārzemēs nopelnīto pensiju, kas arī palīdzēs Latvijas tautsaimniecībai. Pēc 2011.gada Tautas attīstības pārskata rezultātiem, 70% no aizbraucējiem, kas vēlāk atgriezās Latvijā, uzskata, ka ārpus Latvijas pavadītais laiks pozitīvi ietekmējis viņu profesionālās prasmes un iemaņas, bet 82% uzskata, ka tas atstājis pozitīvu ietekmi uz pārliecību par savām spējām.
Lai vēl vairāk iesaistītu Latvijas diasporu mūsu valsts izaugsmē, jau otro reizi tiek rīkots Pasaules latviešu ekonomikas un izaugsmes forums, kas norisināsies Rīgā 10.jūlijā un vienuviet pulcēs gan vietējos, gan ārvalstīs dzīvojošos latviešus, lai visi kopā veicinātu pieredzes apmaiņu, kontaktu veidošanos un biznesu izaugsmi. Dienu pirms tam Rīgā notiks tikšanās foruma dalībniekiem no ārvalstīm, savukārt 8. jūlijā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem jeb Junior-PLEIF.
Lai veicinātu zināšanu pārnesi starp augsta līmeņa Latvijas izcelsmes uzņēmējiem un speciālistiem pasaulē un jaunajiem profesionāļiem Latvijā, sasaistē ar forumu pilotprojekta veidā izveidota Pasaules latviešu mentoru programma, kurā aicināti pieteikties gan mentori, gan jaunie profesionāļi, kurus interesē dalība šāda veida programmā.
Otrajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu rīko Pasaules brīvo latviešu apvienība kopā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju. Bez rīkotājiem foruma plānošanā iesaistīta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Rīgas Ekonomikas augstskola, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Institūts un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Otrajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums šogad pulcēs teju 200 dalībnieku no 15 valstīm.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie