ELA kopsapulcē pieņem deviņas rezolūcijas

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas vēstniecības Īrijā telpās 92 St. Stephen’s Green, Dublin 2 notika gadskārtējā Eiropas latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju sapulce, kurā ne tikai ievēlēja jaunu priekšsēdētāju un prezidija sastāvu, apsprieda paveiktos un veicamos darbus, bet arī pieņēma rezolūcijas par šobrīd aktuālām problēmām.

Kopumā ELA kopsapulcē tika pieņemtas deviņas rezolūcijas:
1. Eiropas Latviešu apvienība aicina latviešu organizācijas Eiropā aktīvāk uzraudzīt mītņu zemju mediju izplatīto informāciju jautājumos, kas skar Latviju un tās attiecības ar kaimiņvalstīm, un dziļāk iesaistīties informācijas darbā.

2. Ņemot vērā to, ka citas valstis pēc Otrā pasaules kara uzņēma vairāk kā 100000 latviešu bēgļu un ka Eiropas Savienības valstis piedalās Latvijas aizsardzībā, Eiropas Latviešu apvienība mudina Latvijas valdību, politiķus un masu medijus veidot tolerantu nostāju pret patvēruma meklētājiem no kara plosītajām valstīm un aicina latviešu sabiedrību un nevalstiskās organizācijas Latvijā un pasaulē dot savu artavu atvērtas un solidāras Latvijas sabiedrības veidošanā.

3. Eiropas Latviešu Apvienība izsaka sirsnīgu paldies bijušajam Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdim Aldim Austeram un Eiropas Latviešu kultūras svētku (2015. gada 18.-21. jūnijā Briselē) rīkotājiem un dalībniekiem par lielo darbu un uzņēmību, lai atsāktu dziesmu svētku tradīciju latviešiem Eiropā. Eiropas Latviešu apvienība aicina līdz 2016. gada februārim pieteikties tās latviešu organizācijas Eiropā, kas vēlas uzņemties rīkot nākamos Eiropas Latviešu kultūras svētkus 2020. vai 2021. gadā.

4. Eiropas Latviešu apvienība asi nosoda centienus kavēt Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas darbu uzsākšanu, tādā veidā neļaujot muzejam pilnvērtīgi pildīt savu darbu Latvijas vēstures skaidrošanā Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai.
Šobrīd, kad atsevišķas valstis un sabiedrības grupas cenšas pārrakstīt Otrā pasaules kara un pēckara vēsturi, ir jo īpaši svarīgi atgādināt par Padomju Savienības komunistiskā un Vācijas nacionālsociālistiskā režīma noziegumiem pret Latvijas valsti, tautu un zemi, tautas pretošanos, valsts atjaunošanu un ilgstošās okupācijas
sekām.
Iespēja parakstīties Okupācijas muzeja Nākotnes nama atbalstam: www.nakotnesnams.lv/atbalsts

5. Ņemot vērā, ka Lielbritānijā un Īrijā kopā no latviešu ģimenēm ik nedēļu izņem vidēji 1-2 bērnus, Eiropas Latviešu apvienība lūdz Latvijas valdību iestāties par šo bērnu tiesībām uz ģimenes valodu un kultūru atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bērnu tiesībām.
Kamēr šie bērni ir Lielbritānijas vai Īrijas sociālo dienestu gādībā, viņiem pašlaik netiek piedāvātas latviešu audžuģimenes vai iespēja lietot savu valodu, – bieži vairāku gadu garumā.
Eiropas Latviešu Apvienība pieprasa Latvijas valdībai gādāt par juridisko palīdzību, psihologu atbalstu un sociālās aprūpes palīdzību šajos gadījumos, kā arī palīdzēt izveidot latviešu audžuģimeņu tīklu šajās zemēs.

6. Eiropas Latviešu apvienība aicina biedru organizācijas aktīvi apzināt un mudināt latviešu diasporas jauniešus izmantot studiju iespējas Latvijas augstskolās un arodskolās.
Eiropas Latviešu apvienība mudina Latvijas augstskolas īpašu uzmanību pievērst latviešu diasporas jauniešu uzņemšanai studiju programmās Latvijā, tajā skaitā popularizējot savas studiju programmas latviešu kopienās ārvalstīs.
Eiropas Latviešu apvienība aicina Latvijas iestādes izvērst iniciatīvas latviešu diasporas jauniešu iekļaušanai Latvijas valsts pārvaldes darbā, tajā skaitā atbalsta Valsts Kancelejas stipendiātu programmas turpināšanu.

7. Lai sekmētu Eiropas Latviešu apvienības centienus veicināt solidaritāti un saskaņotu darbības vīziju starp latviešu organizācijām Eiropā, Eiropas Latviešu apvienība aicina Sabiedrības integrācijas fondu pielāgot turpmāko valsts atbalsta konkursu noteikumus, jo īpaši:
- piešķirt augstāku vērtējumu vairāku organizāciju sadarbības projektiem un Valsts svētku atbalsta projektiem;
- paredzēt, ka diasporas aktivitātes drīkst īstenot arī Latvijā un visa gada garumā;
- izvirzīt prasību, ka finansējumam var pieteikties tikai organizācijas ar vismaz viena gada darbības pieredzi.

8. Eiropas Latviešu apvienība aicina Latvijas valdību turpināt latviskās izglītības līdzfinansēšanu arī pēc 2017. gada un iekļaut šos līdzekļus valsts pamatbudžetā.

9. Eiropas Latviešu apvienība lūdz Kultūras ministriju sagatavot un dalībniekiem izplatīt konferences „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” rezultātu kopsavilkumu.

Jau vēstīts, ka kopsapulcē par ELA priekšsēdētāju uz nākamajiem diviem gadiem tika ievēlēts Kristaps Grasis (Vācija), bet prezidijā – Māris Pūlis (Lielbritānija) – vicepriekšsēdis, kasieris, izglītības referents, Inguna Grietiņa (Īrija) – kultūras referente, ELA mākslinieciskās padomes vadītāja, Elīna Pinto (Luksemburga) – politiskā referente, Ilze Zilgalve (Beļģija) un Maira Ēriksone (Zviedrija).

FOTO: baltic-ireland.ie