ES veic pētījumu par imigrantu ietekmi uz mītnes valstu sociālajām sistēmām

Saskaņā ar ES pētījumu aģentūras Eurofound ziņojumu par Īriju un astoņām citām imigrantu mītnes valstīm, ieceļotāji no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm procentuāli mazāk nekā vietējie iedzīvotāji pieprasījuši sociālos pabalstus un izmantojuši valsts pakalpojumus, ziņo The Irish Times.
Tomēr atsevišķu, tostarp nodarbinātības pabalstu saņēmēju skaits iebraucēju vidū ir lielāks nekā vietējo iedzīvotāju vidū, liecina pētījuma rezultāti.

Pētījums, kas vērsts uz imigrantu dzīves un darba apstākļiem, veikts laikā, kad ļoti rūpīgi tiek analizēta migrācijas ietekme uz Eiropas valstu sociālās labklājības sistēmām.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons sociālās labklājības sistēmas reformu ir padarījis par vienu no balstiem viņa centieniem pirms Brexit referenduma atkārtoti apspriest Lielbritānijas attiecības ar ES. 2013. gadā Eiropadomes prezidentam nosūtītajā vēstulē Austrijas, Vācijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes iekšlietu ministri apgalvoja, ka daļa imigrantu no citām ES dalībvalstīm rada milzīgu slogu viņu valsts dienestiem.
Pārbaudot “sociālās labklājības magnēta” hipotēzi, ziņojumā tika analizēti dati no deviņām mītnes zemēm, aplūkojot pabalstu saņēmēju skaitu starp pilsoņiem no Polijas, Lietuvas un astoņām citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā.
Pētījumā konstatēts, ka kopumā “ES-10″ iedzīvotāji snieguši pozitīvu fiskālo ieguldījumu uzņemošo valstu ekonomikai. Viņi mazāk pieprasījuši pabalstus un valsts pakalpojumiem radījuši mazāku slogu, nekā vietējie iedzīvotāji.

Imigranti daudz retāk saņēmuši sociālos mājokļus un pensijas, kā arī krietni mazāk nekā vietējie izmantojuši veselības aprūpes pakalpojumus. Pēdējos gados pieaudzis iebraucēju skaits, kuri izmanto mītnes zemēs pieejamos pabalstus izglītībai un bezdarba gadījumā.
Pētījumā tika analizēti dati no deviņām mītnes valstīm – Austrijas, Dānijas, Vācijas, Īrijas, Itālijas, Nīderlandes, Spānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes.
Ziņojumā konstatēts, ka dažās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, augsta imigrantu koncentrācija vērojama noteiktos reģionos. Tajā teikts, ka tādējādi rodas pieaugošs spiediens uz skolām un tas varētu radīt spriedzi, jo īpaši lauku rajonos, kuros nav iepriekšējas imigrācijas pieredzes.
Īrijas jaunākie dati liecina, ka 2012. gadā imigrantiem no ES-10 valstīm bija gandrīz par 18% lielāka nepieciešamība saņemt bezdarbnieku pabalstus nekā vietējiem. Tas nozīmē, ka situācija bija pilnīgi mainījusies kopš 2008. gada, kad tiem bija mazāka nepieciešamība pieprasīt pabalstus.
Aprēķini arī liecina, ka, lai gan kopumā imigranti biežāk pieprasa bezdarbnieka pabalstus nekā Īrijas pilsoņi, atšķirība ir lielāka starp vietējiem un ES-10 valstu pilsoņiem.
Ziņojuma autori lēš, ka tas varētu būt skaidrojams ar tādiem faktoriem kā imigrantu pozīciju darba tirgū nesamērīga pasliktināšanās un ar to, ka līdz šim brīdim lielākā daļa ES-10 imigrantu ir nostrādājuši pietiekami ilgi, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieku pabalstiem.

FOTO: baltic-ireland.ie