ELA uzteic diasporas centienus saglabāt bērnu latviešu valodas prasmes un aicina stiprināt atbalstu

Pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska vizītes Lielbritānijā un tikšanās ar tur dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem medijos izskanējusi kritika par diasporas bērnu latviešu valodas prasmju krišanos un sliktajām sekmēm Lielbritānijas skolās. Atzīstot nozīmīgos riskus latviešu valodas saglabāšanai svešumā, Eiropas Latviešu apvienība uzteic to milzīgo darbu, ko daudzas diasporas latviešu ģimenes iegulda savas un savu bērnu latvietības saglabāšanā un latviešu valodas prasmju kopšanā.

ELA aicina Latvijas valdību pastiprināt atbalstu šiem centieniem.
ELA priekšsēdis Kristaps Grasis pauž: “Ikdienas darbā ar Eiropā dzīvojošajiem latviešiem mēs redzam to brīžiem pat pašaizliedzīgo laika, līdzekļu un enerģijas ieguldījumu latvietības un latviešu valodas saglabāšanā, ko sniedz neskaitāmas diasporas ģimenes un entuziastiskās latviešu skoliņu skolotājas, lai tas būtu Lielbritānijā, Briselē vai Vācijā. Gan manis paša pieredze, gan zinātniski pētījumi turklāt liecina, ka papildu valodu zināšanas ir vērtība, nevis kavēklis bērna izaugsmei un sekmēm skolā.” ELA ieskatā ir būtiski sniegt atbalstu šīm diasporas ģimenēm un skoliņām, gādājot, ka latviešu valoda tiek saglabāta un izkopta tiktāl, lai bērnam pieaugot saglabātos izvēles iespēja sekmīgi iekļauties arī Latvijas dzīvē un sabiedrībā.
ELA priekšsēdis stāsta, ka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju jau ir aizsākts darbs, lai izstrādātu tālredzīgu un skaidru diasporas izglītības koncepciju. Taču šim darbam būtu jāiet roku rokā arī ar lielāku praktisko un finansiālo atbalstu jau noritošajam latviešu valodas mācību darbam diasporas skoliņās; vairāk būtu jāiesaista arī vecāki un jādomā par pilna laika mācību iespējām latviešu valodā. Esošais valsts atbalsta finansējums diasporas skoliņām ir niecīgs samērojumā ar to asimilācijas risku, kas skar diasporas jauno paaudzi.

Šo risku apliecina LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra zinātniski-pētnieciskais projekts „Latvijas emigrantu kopienas”, kurā apkopota informācija par aptuveni 2000 ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes bērniem. Pētījums liecina par diasporas bērnu straujo lingvistisko asimilēšanos. Tas atklāj, ka ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3–17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu. Latviešu valodu ļoti labi vai brīvi pārvalda 27% latviešu bērnu, labi — 21%, bet vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas. Šo situāciju lielā mērā nosaka valodas lietojums ģimenē. Taču aptuveni divas trešdaļas (68%) ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuru ģimenē aug bērns, vēlas, lai viņu bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu. Tas nozīmē, ka nepieciešams sniegt visu iespējamo atbalstu, lai bērns latviešu valodu zināšanas varētu saglabāt.
ELA arī uzsver Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas piederīgo būtisko potenciālu Latvijai. ELA politikas referente Elīna Pinto norāda: “Lielbritānijā dzīvo nozīmīga, tradīcijām bagāta, daudzskaitlīga un daudzveidīga Latvijas diasporas daļa. Trimdas gados tā ir devusi savu ieguldījumu Latvijas drošības un starptautisko interešu aizstāvībā, un šobrīd pelnījusi cieņu par tiem panākumiem, ko guvusi grūtā darbā – lai tas būtu Londonas finanšu tirgos vai Bostonas siltumnīcās. Šī pieredze un rūdījums var Latvijai nākt tikai par labu – ja vien spēsim noturēt cilvēkos ticību Latvijai un tās izaugsmei.” Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas piederīgo nozīmīgumu Latvijai Saeimas ārpolitikas debatēs 26. janvārī uzsvēra arī ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs.

FOTO: baltic-ireland.ie