Konferencē meklē kopsaucēju Latvijas un diasporas sadarbībai

Vakar, 29. septembrī, Latvijas Universitātē (LU) notika zinātniska konference “Latvija diasporai un diaspora Latvijai”. Konferenci organizēja LU un Latviešu valodas aģentūra (LVA) un, kā jau liecina nosaukums, tajā tika skatīti jautājumi, kas skar abas puses – Latviju un diasporu, kā arī reemigrantus. Par šiem jautājumiem sprieda Saeimas, Ārlietu ministrijas (ĀM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Kultūras ministrijas (KM) un diasporas pārstāvji.

Konferenci atklāja LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete un LVA direktors Jānis Valdmanis. Druvietes kundze uzsvēra LU un zinātnes nozīmi arī tādās jomās kā diasporas politika, savukārt Valdmaņa kungs runāja par latviskās izglītības pieejamību diasporā, nonākot pie labi zināmā secinājuma, ka motivācijas veidošana, pirmkārt, ir ģimenes uzdevums.
Pēc tam Ina Druviete analizēja, kas ir latviešu valoda diasporā – pirmā valoda, svešvaloda vai etniskā mantojuma valoda, bet LU pētniece Inta Mieriņa iepazīstināja ar datiem par diasporas bērnu valodas prasmi, kas zālē esošajiem diasporas pārstāvjiem nebija nekas jauns.
Zinātnieču runām sekoja paneļdiskusija, kurā Latvijas institūciju pārstāvji stāstīja par paveikto un plānoto attiecībā uz sadarbību ar diasporu, bet diasporas pārstāvji dalījās savā pieredzē un iezīmēja problēmjautājumus.
Paneļdiskusijā, cita starpā, tika skarts arī budžeta jautājums. 2018. gada Latvijas valsts budžets Saeimā vēl nav apstiprināts, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka būs izmaiņas, kas tiešā veidā attieksies uz diasporas projektiem. Kā jau vienmēr, kad kaut kas tiek mainīts, ir ieguvēji un zaudētāji. Pie ieguvējiem jāmin nedēļas nogales skoliņas, jo tiek plānots, ka to finansējums palielināsies, bet pagaidām nav skaidrs, kas notiks ar pusaudžu latviskās izglītības projektiem.
Tāpat paneļdiskusijas laikā klātesošie uzzināja, ka Kultūras ministrijā taps jauns dokuments, kura pamatā būs ideja par saliedētu sabiedrību.

Paneļdiskusijā piedalījās Gunta Arāja (IZM), Sandra Bondarevska (Īrijas latviešu nacionālā padome), Vija Buša (ĀM), Kristaps Grasis (ELA), Ritvars Jansons (Saeima), Inita Pauloviča (KM), Kristīne Saulīte (PBLA) un Atis Sjanīts (LR ĀM). Vadīja – Janīna Kursīte.
Pēc kafijas pauzes konferences otrajā daļā Gints Apals (ĀM), lielā mērā pamatojoties uz portālā baltic-ireland.ie pieejamo informāciju, uzbūra Īrijas diasporas sociālo portretu, kas nebija īpaši glaimojošs, tādēļ no savas puses piebildīšu, ka, neskatoties uz dažādiem publiski pieejamiem datiem, Zaļajā salā dzīvojošā latviešu diaspora ir visaktīvākā.
Tuvojoties zinātniskās konferences noslēgumam, trīs oratori – Mihails Hazans (LU), Jānis Mihailovs (IKVD) un Daina Grosa (PBLA) – no dažādiem skatu punktiem aplūkoja reemigrantu – bērnu un pieaugušo – integrāciju Latvijā.
Tad vārds tika dots Dacei Dalbiņai (LVA), kura referēja par savas pārstāvētās aģentūras atbalstu diasporas izglītībai.
Konferences noslēgumā Janīna Kursīte (Saeima, LU) centās rast filozofisku atbildi uz jautājumu: “Vai var atgriezt neatgriežamo?”, secinot, ka reemigrācija pārredzamā nākotnē nebūs masveidīga, tāpēc Latvijas un diasporas sadarbība ir īpaši svarīga.

Konferencē piedalījās arī Īrijas latviešu nacionālās padomes pārstāves, kuras kā labās prakses piemērus Īrijā minēja 3×3 saietu un jauniešu latviešu valodas nometnes.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.

FOTO: baltic-ireland.ie