Saruna ar R.Jansonu. Par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas darbu un plāniem turpmāk

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir tā parlamenta institūcija, kuras redzes lokā cita starpā ir arī diasporas jautājumi. Līdz šim komisiju vadīja deputāts Ilmārs Latkovskis, bet, sākot ar augustu, komisijas vadītāja postenī ir stājies Ritvars Jansons. Portāls baltic-ireland.ie pagājušonedēļ devās pie Jansona kunga, lai uzzinātu viņa skatījumu, plānus un ieceres.

Jansona kungs skaidroja, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas galvenais uzdevums ir Pilsonības likuma pārraudzība; integrācija/saliedētība, kas pārsvarā ir virzīta uz etnisko integrāciju Latvijā un diasporas jautājumi.
“Mana iecere ir nedaudz paplašināt komisijas darbu tieši saistībā ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), jo arī šeit – Latvijā mums ir ļoti svarīgi atbalstīt ne tikai diasporas sabiedrisko organizāciju darbību un sniegt tai valsts atbalstu, bet rūpēties arī par vietējām biedrībām, nodibinājumiem, asociācijām un citiem NVO. Tāpat mūsu redzes lokā noteikti paliks arī diasporas organizāciju darbība. Pateicoties tam, ka mēs jau līdz šim esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību diasporas NVO programmām, ko galvenokārt īsteno Kultūras ministrija, ir dabūts finansējums jau 2018., 2019. un 2020.gada programmām,” komisijas darbu skaidro R.Jansons.
“No kopējā komisijas darba apjoma, kāds līdz šim mums ir bijis, diasporas jautājumi ir apmēram viena trešā daļa. Mūsu darba kārtībā ir arī pilsonības piešķiršanas jautājumi par īpašiem nopelniem; kopējie Latvijas integrācijas plāni – integrācijas pamatnostādnes un izpildes plāni. Tas, ar ko Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nodarbojas pašreiz, ir uzlabota modeļa izveide. Tas nepieciešams, lai integrācijas politika funkcionētu veiksmīgāk. Citiem vārdiem, lai šī rīcība būtu koordinēta.
Kā pierāda līdzšinējā prakse, tad Latvijā ir izveidotas ļoti daudz un dažādas integrācijas programmas, kas atrodas dažādu ministriju pārziņā. Mēs redzam, ka te saduras šo dažādo ministriju intereses un līdz ar to nav vienotas politikas koordinācijas. Ir divas padomes, kurās integrācijas politikas pārraudzību veic augstas amatpersonas – ierēdņi. Līdz šim ir bijis tā, ka Kultūras ministrijas plānā ir iekļautas arī citu ministriju kompetences, bet tajā brīdī, kad notiek pieprasījums pēc seguma budžetā, Kultūras ministrija vairs nespēj pārraudzīt visu atbalsta laukumu un vienas ministrijas ietvaros šis naudas sadalījums vairs nav izkontrolējams.
Mēs, kā komisija, piedāvājam to, ka ir viens koordinētājs un plānotājs, kas ir atbildīgs par visu integrācijas politiku valstī. Tas paredz, ka tā daļa no integrācijas, kas 2019.gadā paredzēta diasporai no Kultūras ministrijas, pārietu uz Ārlietu ministriju. Kultūras ministrijas pārziņā paliktu tikai koordinēšana. Loģiski būtu, ka valstī ir viena padome, kas, plānojot politiku, pašu plānu izpildi tālāk novirza uz vienu spēcīgu administrētāju, kas savukārt varētu būt SIF vai kāds cits fonds.
Arī šī ir sarežģīta sistēma, bet jau daudz vienkāršāka nekā tā, kas darbojas pašreiz.
Lai arī šie pārstrukturēšanas jautājumi tika izskatīti jau šā gada septembra sākumā, aprakstītais modelis vēl nav akceptēts, taču septembra sēdē komisijas locekļiem pret to iebildumu nebija. Jebkurā gadījumā šis noteikti vēl nav galīgais variants. Vēl ir jāpanāk konsensuss starp Ministru kabinetu, SIF u.c.
Kas attiecas konkrēti uz diasporu, tad nākošajā laika periodā koordinējošā institūcija būtu Ārlietu ministrija. Diemžēl pagaidām ministrija vēl nav nākusi klajā ar skaidru vīziju, kā īsti darbs noritēs. Lielos vilcienos varētu būt tā, ka ministrija šo darbu veic caur vēstniecībām. Piemēram, ja tās ir valodas apmācības, tad Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nauda tiek novirzīta minētajā veidā. Skaitīsies, ka IZM budžets tiek novirzīts caur vēstniecībām diasporas izglītības pasākumu īstenošanai, bet arī tas pagaidām ir tikai projekta līmenī,” par iecerētajām pārmaiņām diasporas politikas īstenošanas strukturēšanā Latvijā stāsta Jansona kungs.
Par cik Saeimas deputātu darbs galvenokārt ir saistīts ar likumdošanu, tad jautāju Ritvaram Jansonam, kāds ir viņa redzējums saistībā ar Diasporas likumu, par kura nepieciešamību diasporā jau runāts ne reizi vien.
“Jā, esmu dzirdējis, ka ir pavīdējusi doma, ka nepieciešams Diasporas likums, bet, cik es zinu, tad Ārlietu ministrija pie šāda likuma nestrādā. Vismaz oficiālā līmenī tas nekur nav izskanējis.

Vispirms jāņem vērā, ka mūsu komisija nav likumdošanas komisija. Līdz šim mēs esam nākuši un nāksim klajā arī turpmāk ar likumdošanas iniciatīvām un atsevišķiem likumgrozījumiem. Lai sagatavotu Diasporas likumu, mums nav tam nepieciešamās kapacitātes. Ja šāds likums taps, tad tas notiks tādā kārtībā, kā Latvijā tas parasti notiek, respektīvi – atbildīgā ministrija, (šajā gadījumā Ārlietu ministrija) ar saviem ierēdņiem, uztaisa likuma pamatu, kas tiek tālāk virzīts uz Ministru kabinetu. Tas savukārt analizē šo likuma pamatu, tad pieņem to kā likumprojektu un virza uz Saeimu. Process ir lēns, bet tad visas ministrijas ir izteikušas savu viedokli un ir veikti nepieciešamie saskaņojumi. Likumprojektam nonākot Saeimā savus priekšlikumus var dot arī deputāti. Taču vēlreiz atkārtoju: līdz šim no Ārlietu ministrijas es neko oficiāli par likumu neesmu dzirdējis,” saka deputāts Jansons.
Sarunā par reemigrāciju, pieskaramies arī jautājumam par ārvalstīs nopelnītās pensijas aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiem, kas vecumdienās iecerējuši atgriezties Latvijā.
Ritvars Jansons skaidro, ka nodokļa nepiemērošanu nosaka ar attiecīgām valstīm noslēgti starptautiskie līgumi. To slēgšana arī ir Ārlietu ministrijas pārziņā. Process parasti ir visai sarežģīts. Vispirms notiek ilgstošas sarunas, kā tas bija gadījumā ar Krieviju, un tikai tad, abām pusēm vienojoties, tiek parakstīts līgums.
Jautāju Jansona kungam, vai viņa vadītā komisija kā uzraugošais orgāns var ietekmēt šādu sarunu uzsākšanu?
“Ja par to ir komisijas lēmums, tad tam vajadzētu arī budžeta komisijas atbalstu. Tāda vienota atbalsta no Budžeta komisijas deputātiem pagaidām nav bijis. Spriežot pēc deputātu noskaņas, mūsu komisijas atbalsts varētu būt, jo esam iedziļinājušies diasporas problēmās. Es domāju, ka Budžeta komisijā varētu būt dažādi viedokļi, bet neizslēdzu, ka situācijās, kad tuvojas vēlēšanas, atbalsts varētu būt arī no viņiem. Bet es nedomāju, ka tas ir īss ceļš. Tas varētu prasīt vairākus gadus.
25.oktobrī būs mūsu komisijas sēde un mēs uz to aicināsim arī pārstāvjus no Finanšu ministrijas, lai klausītos, kā viņi plāno risināt pensiju jautājumus. Un šis būs tas jautājums, ko mēs noteikti skatīsim,” sola Ritvars Jansons.
Sarunas laikā komisijas vadītājs arī vairākkārt uzsvēra, ka viņam ir svarīgi tikties un uzklausīt diasporas cilvēkus, jo tikai tā var uzzināt un izvērtēt reālas situācijas. Piemēram, tieši pašreiz, kad sākusies atbalsta programmu administrēšanas funkciju pārdeleģēšana no vienas institūcijas uz otru, no atbalsta shēmas ir “izkritusi” latviešu valodas apmācība Eiropas pusaudžiem, kas ir viena no vissvarīgākajām mērķa un vienlaicīgi arī riska grupām. Tāpat kā savulaik tieši Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija bija tā, kas panāca, ka Sabiedrības integrācijas fonds atjauno programmu vasaras nometnēm, kurās piedalās gan diasporas, gan Latvijas bērni, Ritvars Jansons iestājas par pusaudžu latviešu valodas apmācību turpināšanu pēc būtības, neatkarīgi no tā, vai šīs mācības tiek nosauktas par vasaras vidusskolām, kursiem, semināriem, nometnēm, saietiem vai kā citādi.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie