PBLA pauž atbalstu pārejai uz latviešu mācību valodu Latvijas valsts skolās

Atklātā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) paudusi atbalstu pārejai uz latviešu mācību valodu Latvijas valsts skolās, aģentūru LETA informēja PBLA.
Vēstulē skaidrots, ka PBLA vienmēr ir iestājusies par latviešu valodas pieejamību un vienlīdzīgu apgūšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem – bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.

Aizvadītajos mēnešos apvienība ar interesi sekojusi Latvijas valdības centieniem mainīt valsts izglītības politiku un panākt pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārizglītojošas skolās.
PBLA paudusi atbalstu izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānus un uzskata, ka ne tikai pārbaudījumiem, bet arī mācībām pēc iespējas agrākā vecumā jānotiek valsts valodā, jo mācības divās valodās veicina divkopienu valsts pastāvēšanu. Jo ātrāk var pāriet uz skolu modeli, kur vienojošais no bērnības ir valoda, jo vairāk mazināsies plaisa starp latviešiem un cittautiešiem un arvien ciešāk saliedēsies Latvijas iedzīvotāju kopienas, uzskata PBLA.
“Aicinām IZM gādāt, lai tiktu nodrošināta bērnudārzu audzinātāju un sākumskolu skolotāju latviešu valodas kvalifikācijas celšana, lai valstī būtu skolotāji, kas ar labu latviešu valodu visiem – gan latviešu, gan cittautiešu bērniem – pirmajos bērnudārza un sākumskolas gados piedāvātu līdzvērtīgu latviešu valodas apguvi,” teikts vēstulē.
PBLA arī uzsver, ka latviešu valoda ir valsts valoda, proti, visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem ir gan tiesības, gan pienākums zināt latviešu valodu līdzvērtīgā līmenī. Vienlaikus valstī atbalstāma ir jebkuras valodas apguve ģimenē un papildskolās, taču tām nav jābūt pilnībā valsts sponsorētām. Apvienībā norādīja, ka valstīs, kas uzņem imigrantus jau gadu desmitiem – ASV, Kanādā, Austrālijā – darbojas valodas un kultūras skolas, kur papildus valsts piedāvātajai izglītībai māca mātes vai mantoto valodu – un tās, galvenokārt, finansē imigrantu kopienas pašas. Latvijas izglītības modelis varētu sekot šim piemēram, domā PBLA.

Apvienībā arī atgādina, ka jau gadiem ilgi cittautiešu ģimenes, kas vēlas dzīvot Latvijā, apzināti izvēlas saviem bērniem latviešu bērnudārzus, tādējādi radot veselu paaudzi, kas tekoši runā gan latviski, gan krieviski. Šie iedzīvotāji sapratuši un mērķtiecīgi izvēlējušies iespēju iegūt tālāko izglītību valsts valodā. Tāpat par apsveicamu faktu uzskatāms tas, ka Latvijas augstskolas jau ir sekmīgi realizējušas un pārgājušas uz mācību apguvi latviešu jeb oficiālajā valsts valodā.
“Tiem krievu skolu audzēkņiem, kuriem latviešu valodas līmenis nav pietiekami augsts, liegts augstākās izglītības ceļš Latvijā. PBLA aicina IZM spert visus iespējamos soļus, lai visi Latvijas vispārizglītojošo skolu beidzēji, neatkarīgi no tautības, varētu studēt Latvijas augstskolās un pēc studiju beigšanas pilnvērtīgi strādāt Latvijā, saliedējot sabiedrību un stiprinot valsts ekonomiku.
Apvienība arī novērtējusi Latvijas valdības tālredzīgo vēlmi – pāreju uz izglītību latviešu valodā atrisināt līdz 2018.gada februārim, lai šo jautājumu Saeimas vēlēšanu gadā partijas nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām. PBLA uzskata, ka izglītības valodas jautājuma lietošana priekšvēlēšanu sakarsētajā politiskajā gaisotnē varētu nelabvēlīgi saasināt attiecības un novest pie konfliktiem Latvijas dažādo etnisko grupu starpā.
Vienlaikus PBLA paudusi izpratni, ka jautājums ir sarežģīts un politiski grūti risināms, bet vēl spēku un veiksmi valdībai un IZM to atrisināt.