Pērn Latvijā identificēti 20 cilvēktirdzniecības upuri, tostarp trīs bērni

Pērn Latvijā tika identificēti 20 cilvēktirdzniecības upuri, tostarp viņu vidū bija trīs bērni, informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības jautājumos Lāsma Stabiņa. Upuru skaits par vienu samazinājies – gadu iepriekš tika identificēti 19 cilvēktirdzniecības upuri, tostarp seši bērni. Kā sacīja Stabiņa, cilvēku tirdzniecības riskam visvairāk pakļautas tādas Latvijas iedzīvotāju grupas kā bezdarbnieki, jaunieši, sievietes, nepilngadīgie, pirmspensijas vecuma cilvēki, kā arī personas ar fiziska vai garīga rakstura traucējumiem.

Kā liecina IeM dati, visbiežāk par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst sievietes. Pērn tika identificētas 15 sievietes un divas meitenes, kuras bija kļuvušas par cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī divi vīrieši un viens zēns.
Latvijas institūciju redzeslokā visbiežāk nonāk cilvēki, kuri cietuši no seksuālas izmantošanas, darbaspēka ekspluatācijas, ekspluatīvām fiktīvām laulībām un piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Vervēšana Latvijā galvenokārt nav fiziski vardarbīga, bet izpaužas kā psiholoģiska manipulēšana ar mazaizsargātajiem, piebilda Stabiņa.
Stabiņa informēja, ka pērn no seksuālas izmantošanas cieta astoņi cilvēki, fiktīvās laulībās tika ekspluatēti septiņi cilvēki, darbaspēka ekspluatācijai tika pakļauti pieci cilvēki, bet pēdējo divu gadu laikā, proti, 2016. un 2017.gadā no piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas iestāžu redzeslokā nav nonācis neviens cietušais.
Pērn lielāko daļu jeb 16 cilvēktirdzniecības upurus identificēja pakalpojumu sniedzēji – biedrība “Centrs “Marta”" un biedrība “Patvērums “Drošā māja”" -, savukārt pārējos četrus gadījumus – policija.
Kā liecina IeM apkopotā informācija, ja 2016.gadā lielākā daļa identificēto cilvēku tirdzniecības upuru tika ekspluatēti valsts iekšienē, tad šogad proporcija mainījusies. Pērn 15 no upuriem tika ekspluatēti ārvalstīs, bet pieci – Latvijā. No visiem upuriem 18 bija Latvijas valstspiederīgie, bet divi – ārvalstnieki.
Cilvēku tirdzniecības upuri tika ekspluatēti tādās valstīs kā Nīderlande, Kipra, Apvienotā Karaliste, Vācija, Beļģija, Īrija, Tadžikistāna un Latvija.

Pēc IeM datiem, pērn par cilvēku tirdzniecību sākti septiņi kriminālprocesi, iztiesāšanai tika nosūtītas divas lietas, bet tiesās tika izskatītas trīs lietas. Pērn tika notiesātas sešas personas, apsūdzētas – trīs, bet aizdomās turamo statusu ieguva četras personas.
Pērn tikai vienai no krimināllietās par cilvēku tirdzniecību vainīgajām personām tika piemērots sods, vēl trijiem tika noteikts pamatsods – nosacīta brīvības atņemšana. Stabiņa uzskata, ka sodi neesot adekvāti, tāpēc turpmāk tiks meklēti veidi, kā to mainīt, tāpat tiks meklēts veids, kā nodrošināt saprātīgu tiesvedību laiku.

Pērn sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai tika izlietoti 90237 eiro. Vidēji izmaksas viena cilvēka rehabilitācijai bijušas 6000 līdz 10000 eiro. Atkarībā no nodarījuma smaguma katra upura rehabilitācijas izmaksas atšķiras, turklāt katram upurim tiek izstrādāts individuāls rehabilitācijas plāns.
2017.gadā valsts kompensāciju saņēma viens cilvēktirdzniecības upuris, savukārt gadu iepriekš šo atbalstu saņēma trīs.

Šogad cilvēktirdzniecības jomā IeM paredzēta virkne dažādu pasākumu, tostarp kopā ar Ārlietu ministriju iecerēta kampaņas par darbaspēka ekspluatāciju un moderno verdzību īstenošana. Kampaņā aicinās sabiedrību apzināties savas tiesības, kā arī atpazīt modernās verdzības pazīmes. Mērķa īstenošanai tiks veikta virkne pasākumu, tostarp veidota animācijas filma un izdales materiāli.
Tāpat šogad plānota konference par trešo valstu valstspiederīgo cilvēktirdzniecības upuru atpazīšanu un identificēšanu, kā arī par starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu starp Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts policiju. Šogad arī Ziemeļu ministru padomes konferencē par uzņēmumu korporatīvo atbildību tiks runāts par darba ekspluatācijas novēršanu.
Atzīmējot Eiropas Savienības (ES) dienu pret cilvēku tirdzniecību, 18.oktobrī norisināsies ES informatīvā kampaņa pret cilvēku tirdzniecību, turklāt visu gadu norisināsies Latvijas institūciju informatīvās aktivitātes skolēniem un cilvēku tirdzniecības riskam pakļautajā mērķa grupām, kā arī speciālistu izglītošana.

FOTO: Iekšlietu ministrija