Saeimas komisija vēl nepanāk vienošanos par topošajā Diasporas likumā ietverto diasporas definīciju

Saeimas Ārlietu komisija, izskatot topošajam Diasporas likumam iesniegtos priekšlikumus, šodien vēl nepanāca vienošanos par gala definīciju terminam “diaspora”. Komisija šodien turpināja spriest par Diasporas likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem. Par diasporas definīciju komisijā izvērtās garākās diskusijas.

Sākotnējā versijā termins tika definēts kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena un indivīdi, kuri savu piederību saista ar Latviju”. Aicinājumi precizēt vai mainīt terminu izskanēja no vairākām pusēm, tādējādi turpinot meklēt veidus, kā nonākt līdz definīcijas gala variantam.
Saeimas Juridiskais birojs jau bija aicinājis diasporu definēt kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kuru etniskā izcelsme ir saistīta ar Latviju”, jo atbilstoši likumprojekta piedāvātajai redakcijai diasporā ietilptu un tātad atbalsta pasākumus varētu saņemt arī persona, kura jūtas piederīga Latvijai subjektīvu iemeslu dēļ. Tomēr komisija biroja versiju ir noraidīja.
Tikmēr deputāti Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) un Valdis Kalnozols (ZZS) sēdē aicināja izvairīties no definīcijas, kas par piederīgiem diasporai padarītu arī nepilsoņus un jebkuru, kurš justos sirdī piederīgs Latvijai.
“Šis ir principiāls un ļoti politisks jautājums. Nav runa par konsulāro aizsardzību, kas noteikti jānodrošina tiem, kuriem ir Latvijas pase. Mēs nevaram uzskatīt, ka diasporai var automātiski būt piederīgi tie, kas pretlikumīgi ieceļojuši Padomju okupācijas periodā,” sacīja Dombrava, kurš piedāvāja definīciju pārveidot, tajā nosakot, ka diasporai pieder Latvijas pilsoņi vai latvieši un to ģimenes locekļi.
Dombravas priekšlikums tika ņemts vērā. Visbeidzot tika plānots terminu definēt kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kas ir Latvijas pilsoņi vai latvieši un to ģimenes locekļi, kā arī personas, kuru izcelsme ir saistīta ar Latviju”, tomēr Juridiskais birojs norādīja uz šaubām par definīcijas otro daļu, kas nosaka, ka diasporai pieder personas, kuru izcelsme ir saistīta ar Latviju, paužot bažas, ka vārds “izcelsme” ir pārāk plašs.
Juridiskā biroja ieskatā, tādējādi rastos problēmas noteikt personas, kas šādai grupai pieder, kas apgrūtinātu noteikt to, kam pienāktos tālāk likumā paredzētie atbalsta pasākumi. “Praksē institūcijai, kas piešķir kādu atbalsta pasākumu, vajadzēs saprast, vai persona pieder grupai “persona, kuras izcelsme ir saistīta ar Latviju”, tādēļ būtiski, ko saprot ar vārdu “izcelsme”,” norādīja birojs, piebilstot, ka izcelsmi nebūtu vēlams saistīt ar pašidentificēšanos, tādējādi tiktu noteikts ļoti plašs un neskaidrs cilvēku loks, kas būtu piederīgi diasporai.
Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts gan vērsa uzmanību, ka diaspora vienmēr sastāvēs no divām daļām, un par pirmo daļu, proti, personām, kas ir ārpus Latvijas dzīvojoši Latvijas pilsoņi, diskusijas nevar būt. Taču nepieciešams skaidri formulēt to definīcijas daļu, kas nosaka cilvēku loku, kas nav pilsoņi, bet sevi pašidentificē ar latviešu kultūru un latvisko identitāti.
Viņš noraidīja bažas, ka atbalstu saņemtu ļoti plašs personu loks. “Praktiskā nozīme būs tikai tālāk likumā, kur būs ļoti konkrētas tiesības, kuras būs iespējas rezervēt tikai pilsoņiem, kuri ir skaidri un juridiski definēti,” piebilda Sjanīts.
Noslēgumā komisija vienojās, ka diaspora tiks definēta kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kas ir Latvijas pilsoņi vai latvieši un to ģimenes locekļi”, lemjot precizēt definīcijas otru daļu līdz trešajam lasījumam, tādējādi līdz galam vēl nevienojoties par šo definīciju. Tāpat, iespējams, pie definīcijām tiks pievienots vārds “izcelsme”, tomēr tādā gadījumā vēl būs jāskaidro, vai tā saistāma ar pašidentifikāciju vai ko citu.
Savukārt Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S) bija rosinājis topošajā Diasporas likumā šīs jomas politikas pamatuzdevumos paredzēt, ka valsts nodrošina arī ārvalstīs mītošam Latvijas mazākumtautībām piederošām personām iespēju atbilstoši Latvijas likumiem apgūt dzimto valodu un kultūru.
Likumprojekts, nosakot diasporas politiku Latvijas kultūras un tradīciju pieejamībā diasporas pārstāvjiem, attiecina to tikai uz latviešu kultūru, tradīcijām un valodu, nepieminot Latvijas mazākumtautībām piederīgos, kuri pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas, pauž politiķis. Komisija šo deputāta priekšlikumu noraidīja.
Komisijai vēl jāturpina skatīt vairāki priekšlikumi, ko paredzēts darīt nākamajā Ārlietu komisijas sēdē, kas plānota 11.septembrī plkst.10.

Jau vēstīts, ka Saeimā konceptuāli atbalstītais Diasporas likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem stiprināt savu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu un veidot aktīvu un abpusēju sadarbību ar Latviju.
Pirmajā lasījumā pēc struktūras likumprojekts sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ietver vispārīgos noteikumos, kurā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviesti Latvijas likumdošanai jauni termini. Jaunie termini – diaspora, remigrācija, remigrants, diasporas politika un diasporas organizācija – ieviesti gan lai veicinātu labāku likuma normu izpratni un harmonizētu pielietoto terminoloģiju, gan arī lai ieviestu praksei un faktiskajai pielietojamībai atbilstošu terminoloģiju.
Šajā sadaļā tiek definēta arī likumprojekta būtība – mērķis veidot sistēmisku un sistemātisku sistēmu diasporas atbalsta politikas īstenošanai, lai tādā veidā nodrošinātu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iespējas veidot, uzturēt un paplašināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai.
Diasporas likumprojekta sadaļa sevī ietver diasporas politiku un pārvaldības noteikumus, ar kuriem tiek definēta valsts iestāžu un pašvaldību atbildības diasporas politikas īstenošanā, savukārt trešā daļa atveltīta diasporas atbalsta pasākumiem. Ieguldīts nopietns darbs, lai panāktu, ka likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kuriem būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšanā un citos jautājumos.
Tāpat noteikti konkrēti pasākumi remigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties. Ceturtā likumprojekta sadaļa apskata finansējuma piešķiršanas jautājumus diasporas atbalsta aktivitātēm.
Darba grupā pie likumprojekta sagatavošanas strādāja aptuveni 30 Saeimas, ministriju, institūciju, diasporas organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

FOTO: baltic-ireland.ie