Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija šodien vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā.
Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš (V) norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās šodien. Deputāts Hosams Abu Meri (V) rosina noteikt, ka pēc atgriešanās Latvijā diasporas pārstāvjiem saskaņā ar ārvalstu likumiem izmaksātās pensijas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tādā apmērā, kādā tās pārsniedz attiecīgās ārvalsts neapliekamo minimumu.

Līdzīgu priekšlikumu bija iesniedzis arī deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK). Tāpat savu piedāvājumu iepriekš prezentēja arī Finanšu ministrija (FM).
Komisija pieņēma lēmumu likumprojektā virzīšanai uz otro lasījumu 17.pantu papildināt ar punktu “pēc remigrācijas, personai kļūstot par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāja ienākuma nodokli, remigrantam tiek piemērots neapliekamais minimums, tādā apmērā, kādā tas pārsniedz attiecīgās ārvalsts noteikto ar nodokļiem neapliekamo pensijas minimumu”. Tādējādi tika apvienoti vairāki priekšlikumi, tostarp deputātu, Ārlietu ministrijas (ĀM) un FM.
Iepriekš un arī piektdienas sēdē diskusijas bija par to, vai būtu jānosaka “pensijas neapliekamais minimums” vai “pensionāra neapliekamais minimums”. Regulējumā noteikt pensionāra neapliekamo minimumu piedāvāja FM, savukārt ĀM tam iebilda. FM ieskatā nebūtu jāpiemēro jauns neapliekamā minimuma veids, bet gan jāpaliek pie esošā.
Savukārt ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka regulējuma mērķis ir mudināt atgriezties aizbraukušos un lūkoties, lai neveidojas nevienlīdzība, proti, būtiski neveidot nevienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas pensionāriem un tiem pensionāriem, kas atgriezīsies atpakaļ.
Šī iemesla dēļ ĀM neatbalstīja attiecīgo daļu FM piedāvātajā regulējumā un aicināja deputātus iekļaut daļu “pensijas neapliekamais minimums”, tādējādi nosakot, ka piemērojamais minimums būtu attiecināms tikai uz pensiju, kas izmaksāta no ārvalsts budžeta. Kalniņa-Lukašēvica piekrita FM ierosinājumam, ka tas stātos spēkā 2020.gada 1.janvārī, lai vēl būtu laiks detalizēti izstrādāt kārtību, kādā minimums tiek piemērots.
Juridiskā biroja pārstāvis sēdē skaidroja, ka pensionāra neapliekamais minimums ir minimums konkrētai personai, proti, ne tikai pensijai, bet arī citiem ienākumiem, kas tiek saņemti kopumā, savukārt pensijas neapliekamais minimums pastāv tikai attiecībā uz vienu ienākumu veidu.

Ja šobrīd ieviestu pensijas nepaliekamo minimumu, veidotos dubultatšķirīgā attieksme, skaidroja biroja pārstāvis. Tām personām, kuras pensijas saņem Latvijā, tiktu piemērots cita veida minimums, bet uz tām personām, kuras saņem pensiju ārvalstīs, tiktu piemērots pensijas neapliekamais minimums.
Deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) komisijas sēdē klātesošajiem FM darbiniekiem pārmeta, ka tie nespēj skaidri pateikt, vai deputātu pieņemtais regulējums garantēs to, ka persona, kas atgriezīsies Latvijā, nezaudēs līdzekļus un nepasliktināsies personas dzīves līmenis. Līdz ar to politiķis atturējās balsot.
“Jūs esat uzaicinājuši nodokļu speciālistus, kas nav gatavi man to apliecināt. Neviens speciālists komisijas telpā nevar man dot apliecinājumu, ka lēmums nesamazinās personas dzīves līmeni un ieņēmumus, tāpēc arī nevaru balsot par šo lēmumu,” uzsvēra Kalnozols. Tikmēr deputāts Kols Kalnozola bažas centās noraidīt.
Deputāti sēdē pabeidza skatīt gan priekšlikumu par pensiju regulējumu, gan visus pārējos iesniegtos priekšlikumus uz otro lasījumu, taču lēmums par likumprojekta virzīšanu tomēr netika pieņemts. Kalniņš ierosināja tikties vēl vienā sēdē 26.septembrī, lai vēlreiz izrunātu diasporas definīciju, kuru deputāti bija plānojuši turpināt apspriest pēc otrā lasījuma, kā arī lai vēlreiz diskutētu par neskaidrībām un iebildumiem no iesaistītajām pusēm, kas it kā vēl joprojām pastāvot. Komisijas priekšsēdētājs aicināja balsot, vai šāda sēde būtu nepieciešama.
Tomēr šis ierosinājums izsauca asu politiķa Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) kritiku, kā arī Kola neizpratni. “Mēs esam pieņēmuši ar balsojumu definīciju. Ja ir kādi papildinājumi, tad trešajā lasījumā tos izskatīsim. Kāpēc nepieciešama vēl vien sēde, kur runāt par jau pieņemto? Šobrīd redzu lobiju no konkrētām nevalstiskajām organizācijām, kas tiek finansētas no Sorosa fonda. Nav saņemta neviena oficiāla vēstule, kādēļ vēlreiz skatīt jau nobalsotus priekšlikumus,” teica Dombrava, piebilstot, ka vēl gaidāms trešais lasījums, kad arī būs iespējams vēl diskutēt.
Savukārt Kols norādīja, ka nākamajā trešdienā komisijas locekļi un citi klātesošie pavadīs vēl divas stundas, atkal “laužot šķēpus”, nevis virzoties ar likumprojektu tālāk tagad, kas viņam ir neizprotami. Gan Dombrava, gan Kols norādīja, ka vēl vienai sēdei nav nekāda pamatojuma. Dombrava minēja, ka vēlme sasaukt vēl vienu sēdi norāda uz vilcināšanos ar likumprojekta tālāku virzību.
Balsojuma laikā “par” vēl vienas sēdes rīkošanu balsoja komisijas priekšsēdētājs, kā arī Atis Lejiņš (V) un Arvīds Ulme (ZZS), savukārt Dombrava atturējās, bet Kols demonstratīvi pameta sēdi.
Līdz ar to, pirms apstiprināt likumprojektu virzīšanai uz otro lasījumu, plānota vēl viena komisijas sēde 26.septembrī.

FOTO: baltic-ireland.ie