Kultūrkapitāla fonds aicina diasporas organizācijas pieteikties fonda finansējumam

Šodien diasporas darba grupas sanāksmē Kultūrkapitāla fonda direktora vietniece Linda Karlina aicināja arī diasporas organizācijas aktīvi piedalīties fonda rīkotajos konkursos. Viņa informēja, ka fonda budžets gadā ir aptuveni 10 miljoni un tas tiek sadalīts vairākos projektu konkursos. Pieteikšanās finansējumam notiek vidēji trīs reiz gadā un tajā piedalīties var jebkura juridiska persona.

Pēc Karlinas teiktā, 2.oktobrī tiks izsludināta pieteikšanās konkursam “Latvijai-100″. Pieteikšanās būs līdz 24.novembrim. Otrs konkurss, kurā Karlina aicināja iesaistīties ārzemju latviešus, gaidāms nākamā gada martā. Šajā konkursā koristiem un deju kolektīviem būs iespēja saņemt finansējumu dalībai festivālos un konkursos.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševiča (V) klātesošos informēja arī par Diasporas likuma virzību Saeimā. Viņa pastāstīja, ka 21.septembrī Saeimas Ārlietu komisijā panākta vienošanās par pensiju regulējumu. Vienošanās paredz, ka, atgriežoties Latvijā, pensijai tiks piemērots tāds neapliekamais minimuma apmērs, kāds tas ir valstī, kurā remigrants pensiju nopelnījis.

“Rīt gaidāma pēdējā komisijas sēde pirms likuma skatīšanas 2.lasījumā un neatrisināts jautājums ir – kas tad ir diaspora? Iepriekš par šī termina definīciju izcēlās plašas diskusijas, tādēļ esam nolēmuši likumprojektu papildināt ar definīciju, ka diaspora ir “ārpus Latvijas dzīvojoši pilsoņi, latvieši un citas personas, kam ir saikne ar Latviju,”" informēja Saeimas deputāte.
Tāpat klātesošie dalījās viedokļos par vasaras nometnēm diasporas latviešiem, kā arī pieejamajām latviešu valodas apguves programmām. Piemēram, Eiropas latviešu apvienības pārstāve Aira Priedīte pastāstīja, ka pēc viņu rīkotajām jauniešu nometnēm pieprasījums ir tik liels, ka jau sāktas diskusijas par papildus nometņu rīkošanu, jo patlaban daudziem gribētājiem nākas atteikt.
Savukārt Amerikas latviešu apvienības pārstāve Andra Zommere sacīja, ka Amerikā diasporas latviešiem pieejamā mācību programma ir ļāvusi jau vismaz 150 jauniešiem iegūt latviešu valodas sertifikātus. Šajā programmā sešu nedēļu garumā latviešu valodā tiek apgūta, piemēram, vēsture, ģeogrāfija, literatūra un citas mācību programmas.

FOTO: baltic-ireland.ie