Diasporas likuma pilnīgai funkcionēšanai jāveic grozījumi 12 dažādos likumos

Lai Diasporas likumā ietvertās normas pilnībā darbotos, ministrijām līdz marta sākumam jāizstrādā virkne normatīvo aktu jeb jāveic grozījumi 12 dažādos likumos, Saeimas Ārlietu komisijā norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica.
Viņa skaidroja, ka neviens no likumiem gan nav ĀM kompetencē, savukārt visas pārējās iesaistītās ministrijas piekritušas, ka tām deleģēto normatīvo aktu izstrāde ir viņu atbildība.

Parlamentārā sekretāre arī skaidroja, ka visās jomās jau ir sākts darbs, proti, ir jomas, kur dokumenti jau ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, tikmēr daži grozījumi tiks izsludināti jau tuvākajā laikā.
Likuma pārejas noteikumos minēts, ka Ministru kabinets līdz 28.februārim sagatavo un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, kas paredz vairākas lietas, piemēram, diasporas locekļiem iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā. Attiecīgi, lai to nodrošinātu, nepieciešami grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.
Grozījumi nepieciešami arī likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kā arī Veselības aprūpes finansēšanas likumā, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un citos likumos.
Saistībā ar diasporas likumā paredzēto atbalsta pasākumu īstenošanu, kas bijusi apgrūtināta, jo aizvien nav pieņemts 2019.gada budžets, Kalniņa-Lukaševica minēja, ka dažas ministrijas ir veikušas sava budžeta pārdali, lai turpinātu finansēt akūti nepieciešamās aktivitātes.

“Pagaidām budžeta projektā redzam, ka ir būtisks robs un finanses papildu iniciatīvām nav. Viss vēl ir uz jautājuma zīmes, bet, neskatoties uz lielo naudas trūkumu, Finanšu ministrijas piedāvātajā projektā ir iezīmēts, ka Diasporas likuma īstenošanai būs finansējums 2,1 miljona apmērā,” skaidroja ĀM pārstāve.
No budžeta projektā paredzētā 2,1 miljona eiro, lielākā summa jeb 1 197 000 eiro tiktu atvēlēti Izglītības un zinātnes ministrijai. Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai tiktu atvēlēti aptuveni 500 000 eiro, Kultūras ministrijai – 471 000 eiro, Ekonomikas ministrijai – 266 000 eiro un Iekšlietu ministrijai – 83 000 eiro.
Šajā finansējumā ietverti līdzekļi arī Sabiedrības integrācijas fondam un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kā arī ĀM koordinējošā darba organizēšanai.
“Vēl tomēr ir jāsagaida Ministru kabineta lēmums par budžetu. Varam teikt, ka budžets pašlaik ir diasporas jomai atbalstošs un visi darbi var tikt veikti pilnā mērā, nodrošinot likuma īstenošanu,” piebilda Kalniņa-Lukaševica, kura pauda vēlmi, lai no 2020.gada atbalsta pasākumi tiktu iekļauti bāzes budžetā.
Jau vēstīts, ka pērn decembrī Saeimas komisijas sēdē tika akcentēts jautājums, ka situācijā, kad nav pieņemts 2019.gada budžets, vairākām ministrijām trūkst finansējuma diasporas atbalsta pasākumu īstenošanai 2019.gadā.
Atbildes vēstulē Saeimas komisijai Ministru kabinets norādīja, ka tas izprot ar diasporas atbalsta pasākumu saistīto jautājumu un Diasporas likumā ietverto pasākumu nozīmīgumu, tomēr situācijā, kad nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, stingri jāievēro valsts budžeta un fiskālās disciplīnas normatīvais regulējums, kas nosaka tehniskā pagaidu budžeta sagatavošanas principus.
Diasporas likums stājās spēkā 1.janvārī.

FOTO: baltic-ireland.ie