Prezentēts jaunākais diasporas pētījums par jauniešu piesaisti izglītības iestādēm Latvijā

Šodien, 5. februārī, attālināti prezentēts Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (LU DMPC) jaunākais pētījums “Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā”, piedaloties autoriem – Dr. Ritai Kašai un Dr. Olgai Carai, ziņo Ārlietu ministrijas (ĀM) Komunikācijas grupa. Pasākumu atklāja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Parlamentārā sekretāre norādīja, ka pētījums skar vismaz 45 000 diasporas jauniešu. Pēc LU DMPC pagājušā gadā veiktā pētījuma datiem, jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem veido 12-14% no Latvijas diasporas pasaulē.
Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra trīs iespējas, kas jāizmanto diasporas jauniešu piesaistē izglītības iestādēm Latvijā. Kā pirmā jāmin apzināšanās, ka diasporas jaunieši ir daļa no Latvijas sabiedrības, tādēļ svarīgi uzturēt šo saikni, otrā būtu augstākās izglītības eksporta veicināšana un ar to saistītā resursu cirkulācija, un trešā – studentu vides internacionalizācija, kas bagātinātu un padarītu interesantāku studiju vidi Latvijā.
Par mērķi izvirzot apzināt diasporas potenciālo interesi par mācībām Latvijā, pētījumā iegūta nozīmīga informācija attiecībā uz diasporas jauniešu priekšstatiem par Latvijas izglītības sistēmu, gatavību studēt Latvijā un viņu vajadzībām. Turklāt pētījumā veikta apjomīga Latvijas profesionālās un augstākās izglītības iestāžu aptauja, uzrunājot vairāk nekā 60 profesionālās izglītības iestādes, koledžas un augstskolas Latvijā. Pētījumā iegūtie secinājumi ir noderīgi gan politikas veidotājiem, gan Latvijas profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, domājot par stratēģijām diasporas potenciālajai piesaistei izglītības iegūšanai Latvijā.
Pētījuma autores vērsa uzmanību uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, kuri atspoguļo augstu izglītības pieprasījuma potenciālu diasporas vidū. Diasporas jaunieši ir ieinteresēti studēt galvenokārt sociālās zinības, komerczinības vai tiesības, kam seko inženierzinātnes, dabaszinātnes u.c. Atzīmējot nozīmīgākos kritērijus, kas potenciāliem studentiem ir svarīgi izvēloties studiju valsti, jāizceļ izglītības sistēmas reputācija, darba iespējas pēc studiju beigšanas, finansiālā atbalsta pieejamība un politiskā un sociālā stabilitāte.
Pētnieces norādīja uz valodas politikas nozīmi kā svarīgu priekšnoteikumu mācībām Latvijā. Pastāv nepieciešamība pēc latviešu valodas kursiem diasporas jauniešiem, jo jautājums par latviešu valodas prasmēm ir nozīmīgs izglītības pieejamībā diasporai. No tā var secināt, ka ir nepieciešama gudra ilgtermiņa politika, lai atbalstītu latviešu valodas zināšanu saglabāšanu diasporā.

Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele izteica pateicību pētniecēm par darbu, paužot, ka iegūtie secinājumi un rekomendācijas dos impulsus tālākam darbam ar nozares institūcijām. E. Gavele norādīja, ka jau pagājušajā gadā ir sākta diskusija ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Latviešu valodas aģentūru un Sabiedrības integrācijas fondu par latviešu valodas saglabāšanu un uzlabošanu diasporā, meklējot jaunas formas.
Pasākuma noslēgumā parlamentārā sekretāre Z. Kalniņa-Lukaševica apliecināja, ka ir īpaši svarīgi veidot un uzturēt diasporas jauniešu saiti ar Latviju, sekmējot viņu iesaisti Latvijas izglītības sistēmā, zinātnē un ekonomikā. “Tiks turpināts darbs ar IZM un diasporas kopienu, skatoties, kas ir tie konkrētie darbi, ko var izdarīt jau šogad, lai mazinātu šķēršļus un vienlaikus palielinātu Latvijas augstskolu pievilcību diasporas jauniešu vidū,” norādīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Pētījums elektroniskā formā pieejams LU DMPC mājaslapā.

FOTO: ĀM