Latviešu līgavu tēma jau valdību līmenī

Īrijas Tieslietu ministrija uzskata, ka liels skaits laulību, kas noslēgtas starp Īrijā dzīvojošajiem latviešiem un indiešiem, pakistāniešiem un citu subkontinenta nacionalitāšu pārstāvjiem, ir fiktīvas, informē RTÉ.
Īrijas valdība ir vērsusi Latvijas iestāžu uzmanību uz ārkārtīgi lielo šādu laulību skaitu, kas liek domāt, ka tādā veidā cilvēki, kas nav Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, apiet imigrācijas likumus.
Departaments saviem Eiropas kolēģiem ir iesniedzis datus, kas liecina, ka 4600 cilvēki, kas nav ES valstu pilsoņi, ir apprecējušies ar Īrijā dzīvojošajiem citu nacionalitāšu ES valstu pilsoņiem, tādējādi izmantojot „spraugu” ES direktīvā par cilvēku brīvu pārvietošanos.

2006. gadā Īrija realizēja ES direktīvu par ES valstu pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties un strādāt visā Eiropā. Pēc laika valdība saprata, ka direktīvā nav skaidri norādīts, vai šīs pašas tiesības var izmantot arī ES valstu pilsoņu dzīvesbiedri, kas nav ES valstu pilsoņi, tāpēc ieviesa savus noteikumus. Tomēr, kad četri patvēruma meklētāji, kas bija Īrijā precējušies ar citu nacionalitāšu ES pilsoņiem, iesniedza Eiropas tiesā prasību, protestējot pret izraidīšanu, tiesa nolēma, ka viņiem ir tiesības izmantot direktīvā noteiktās brīvas pārvietošanās tiesības.
Īrijā, Dānijā un citās valstīs šis tā saucamais „Metock Case” efektīvi palīdz ne-ES valstu pilsoņiem apiet imigrācijas likumu – vienkārši apprecoties ar ES valstu pilsoņiem, pārsvarā no Austrumeiropas. Kopš jūlija Īrijas valdība kopā ar ES darba grupu izvērtēja šādu gadījumu sekas.

RTÉ publisko darba grupas sniegtos skaitļus, kas varētu liecināt par fiktīvajām laulībām:
* 4600 ne-ES valstu pilsoņu ir pieprasījuši Īrijas rezidenta statusu, jo ir precējušies ar ES valstu pilsoņiem.
* 30% no rezidences statusa pieprasītājiem ir patvēruma meklētāji vai studenti, kuriem ir beigušās vīzas.
* 10 % no viņu dzīvesbiedriem – ES valstu pilsoņiem ir latvieši.
* 50% no šiem latviešiem ir precējušies ar pakistāniešiem, indusiem vai Bangladešas pilsoņiem, salīdzinoši tikai 39% – ar tuvāko ne-ES valstu pilsoņiem (ukraiņiem, baltkrieviem, krieviem u.c.).

Valdība uzskata, ka šie skaitļi nav likumsakarīgi un nevarēja rasties nejauši.
Tiekoties ar ES valstu tieslietu ministriem Briselē, Īrijas amatpersonas pievienojās Dānijas, Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Kipras un Čehijas aicinājumam uzlabot direktīvu, lai novērstu iespēju to izmantot nelegālajai imigrācijai.
Latvijas valdības uzmanība tika pievērsta milzīgajiem skaitļiem, kas raksturo latviešu skaitu, kas ir precējušies ar pakistāniešiem un citu subkontinenta nacionalitāšu pārstāvjiem.
Dānija ierosināja pārstrādāt direktīvu un tai pievienojās Īrija, Vācija, Austrija, Lielbritānija, Kipra un Čehija.
Kad 2004. gadā direktīva tika pieņemta, valdība uzskatīja, ka tās noteikumi – lai varētu izmantot ES direktīvā noteiktās brīvas pārvietošanās tiesības, ne-ES valstu pilsonim pirms tam ir jābūt citas ES valsts rezidentam – tiks atzīti saskaņā ar direktīvu. Tomēr Eiropas tiesa jūlijā šādu interpretāciju noraidīja.