Ieskandinot šovasar gaidāmos XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus, 21.maijā koncertzālē “Cēsis” pēc divu gadu pārtraukuma uzstājās diriģentu koris. Koncertā piedalīsies vairāk nekā simt Latvijas un diasporas diriģentu, t. sk. Signis Jaunzems no Īrijas jauktā kora “LA’IR”. Tas bija īpašs notikums, sajūtot kopību, svinot diriģenta profesiju, kā arī smeļoties spēku un dzīvesprieku gaidāmajiem svētkiem.

Lai paustu cieņu un apbrīnu ikvienam Dziesmu un deju svētku kustības dalībniekam, video un kino uzņēmumā "Wind Films" tapis īpašs video, kura režisori ir Juris Gogulis un Jānis Romanovskis. Svētku video izmantota tautasdziesma "Sasala jūrīna" Raimonda Paula apdarē, Ances Krauzes izpildījumā un Jāņa Purviņa horeogrāfijā.

27. un 28. jūnijā Rīgā norisināsies Pasaules Latviešu jauniešu forums, ko organizē Eiropas Jaunieši (EJ). Pasākums notiks latviešu valodā, tajā ir iespēja piedalīties ikvienam jaunietim vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Plānots, ka Pasaules Latviešu jauniešu forumā piedalīsies latviešu jaunieši no visas pasaules. Īpaši gaidīti tie, kuri aktīvi iesaistījušies kādā no diasporas latviešu jauniešu organizācijām un ir vēlme mācīties no citām organizācijām.

Vakar, 18.maijā, vēstnieks Juris Štālmeistars piedalījās sanāksmēs Īrijas Vides, klimata un komunikācijas ministrijā kopā ar Latvijas delegāciju, kas bija ieradusies, lai iepazītos ar Īrijas pieredzi vēja parku izbūvē valsts apsaimniekotās mežu teritorijās, teikts vēstniecības paziņojumā. Vēstnieks pateicās Īrijas amatpersonām par gatavību dalīties ar Īrijas ilggadīgo pieredzi atjaunojamās enerģijas jomā, būdama vadošā Eiropas Savienības vēja enerģijas ražotāja.

Vakar, 17.maijā, Dublinā pulcējās pārstāvji no ASV, Čehijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Ungārijas, lai piedalītos diskusijā “Trīs jūru iniciatīvas Investīciju fonds – ilgtspējīgs finansējums”, informē Latvijas vēstniecība Īrijā. Pasākums tika organizēts sadarbībā ar IBEC, kas ir Īrijā lielākā biznesa pārstāvju grupa, lai pievērstu Īrijas politikas veidotāju un investoru uzmanību Trīs jūru iniciatīvas projektiem.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 17.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Repatriācijas likumā, kā arī ar tiem saistītos likumprojektus, informē Saeimas Preses dienests. Ar grozījumiem iecerēts mainīt repatriācijas kārtību, kā arī no 2024.gada 1.janvāra personām vairs nepiešķirt repatrianta statusu.

Pirmdien, 15.maijā, noslēdzās pieteikšanās pirmajam valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumam, kuram brīvprātīgi pieteikušies 488 Latvijas pilsoņi, no kuriem 11 ir sievietes, savukārt 6 - ārvalstīs dzīvojošie. Starp sešiem ārvalstīs dzīvojošajiem ir divi Latvijas pilsoņi no Īrijas, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Daniela Reihenbaha.

Īrijā dzīvo viena no lielākajām latviešu diasporām – gandrīz 20 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo. Pie Latvijas iedzīvotājiem Īrijā viesojās arī reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca. Nepilnu piecu gadu laikā koordinatoram ir notikusi saziņa ar 275 Latvijas valsts piederīgajiem Īrijā, uz dzīvi Rīgas plānošanas reģionā ar koordinatora palīdzību jau atgriezušies 68 Īrijas remigranti un vēl 32 izteikuši vēlmi atgriezties.

No 29.aprīļa līdz 2.maijam Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) remigrācijas koordinatore Agnese Berģe kopā ar kolēģi Rīgas reģiona plānošanas (RPR) remigrācijas koordinatori Dainu Šulcu devas uz Īriju, Dublinu, lai piedalītos 12. Latviešu kultūras svētkos Īrijā, teikts KPR paziņojumā. Svētku ietvaros remigrācijas koordinatores tikās ar Latvijas vēstnieku Īrijā Juri Štālmeistaru, vēstnieka padomnieku diasporas jautājumos Īrijā Andreju Kovaļovu, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli un kultūras ministru Nauri Puntuli, kā arī Īrijas diasporas pārstāvjiem.

Neliela, bet stabila entuziastu grupa jau gadu ik nedēļu tiekas, lai stiprinātu savas sportiskās prasmes Cēsu soļboļa laukumos. Dalībnieku skaits un prasmes sasnieguši tādu līmeni, ka gribas tās salīdzināt ar citu pretinieku iemaņām. Bet kur tādus ņemt? Latvieši tiešām ir izklīduši pa visu pasauli, bet reizi piecos gados viņi no visām pusēm ierodas mājās uz Dziesmu Svētkiem. Šis ir viens no tiem gadiem!