Bez mērķtiecīgas diasporas politikas mūsu tauta kļūs ne vien mazāka, bet arī savā izkaisītībā vājāka, norādīts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā plānā darbam ar diasporu 2021. līdz 2023.gadam, ko šodien atbalstīja valdībā. Kā liecina Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra dati, 2020.gada sākumā Latvijas diasporas apjoms ir aptuveni 373 000 cilvēku.

Īrijas, Lielbritānijas un Šveices tirdzniecības kameru biedri, tostarp investoru kompāniju pārstāvji, kā arī pārstāvji no diplomātiskā korpusa virtuāli tikās ar ministru Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu ārpolitikas aktualitātes, informē Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras Valdes priekšsēdētāja Ilze Krēsliņa.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Ārlietu ministrija (ĀM) izsludina pieteikšanos uz divām rotējošo locekļu vietām Diasporas konsultatīvās padomes sastāvā. Pamatkritērijs dalībai padomē ir: - biedrība, nodibinājums vai diasporas organizācija vismaz divus gadus darbojas jomā, kas ir saistīta ar kādu no Diasporas likuma mērķiem.

Aizvadītā gada beigās, 30. decembrī, tika publiskots Latvijas Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2020. gadā. Cita starpā ziņojumā ir sadaļa, kas raksturo saikni ar tautiešiem ārvalstīs:

Ārlietu ministrijas (ĀM) diasporas projektu izvērtēšanas komisija līdz 2020.gada 1.decembrim bija saņēmusi 19 projektu pieteikumus, no kuriem ir atbalstījusi 14 projektus kopsummā līdz 33 747,10 €. Starp atbalstītajiem projektiem ir arī divi pieteikumi no Īrijas sabiedriskās organizācijas. Jau vēstīts, ka šajā projektu kārtā no Īrijas tika iesniegti trīs pieteikumi.

Latvieši visā pasaulē jau izsenis ir izcēlušies ar savu radošumu un kreatīvajām idejām un viena no tādām tika realizēta vakar, tepat, Zaļajā Salā. Pulciņš latviešu, par spīti pandēmijas apstākļiem, kopīgi svinēja Ziemassvētkus mežā, Dublinas kalnu pakājē.

Vakar, 11. decembrī, norisinājās šī gada noslēdzošā Diasporas konsultatīvā padome (DKP), ko vadīja DKP priekšsēdētāja un Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, dara zināmu Komunikācijas grupa. Gavele pateicās diasporas politikā iesaistītajām valsts institūcijām, nevalstiskajām un diasporas organizācijām par darbu 2020. gadā, akcentējot, ka aizvadīts darbīgs un izaicinājumiem bagāts gads, kura laikā notikušas četras Diasporas konsultatīvās padomes sēdes.

Sestdien ar kopīgu pasākumu Zoom platformā noslēdzās Ārlietu ministrijas atbalstītais projekts “Teksti un līnijas”, ko īstenoja Īrijas autoru klubs “Baltie vārti”. Klubam šis ir pirmais projekts, ko autores īsteno ar Latvijas valsts atbalstu, tāpēc uz organizatoru pleciem gūlās vēl jo lielāka atbildība par to, lai rezultāts nepieviltu. Un nepievīla arī!

Šodien, 26. novembrī, noslēdzās pieteikumu iesniegšana projektiem, kuru īstenošana paredzēta laika posmā no 2021.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim. Projektu konkursu diasporas organizācijām izsludināja Ārlietu ministrija (ĀM). Līdz darbdienas beigām Latvijas vēstniecībā Dublinā no Īrijas latviešu sabiedriskajā organizācijām tika saņemti trīs projektu pieteikumi, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Latvijas vēstniecības Īrijā Padomniece Edīte Medne.

Šā gada pēdējā projektu pieteikumu posmā Ārlietu ministrijas grantu programmā diasporai citu starpā tika apstiprināts arī autoru kluba “Baltie vārti” projekts. Tajā paredzēts izdot dzejas grāmatu kopsadarbībā ar plaši pazīstamo latviešu mākslinieci Īrijā Zani Sutru. Tikko Īriju ir sasniegušas arī svaigi iespiestās grāmatas, kuru atvēršanas svētki notiks vistuvākajā laikā.