Saistībā ar COVID-19 pandēmiju un Latvijā izsludināto ārkārtas situācijas pagarinājumu līdz 2020.gada 12.maijam, Latvijas vēstniecība Īrijā informē, ka plānveida apmeklētāju pieņemšana klātienē vēstniecības Konsulārajā nodaļā ir pārtraukta līdz 12.maijam. Par apmeklējumu atcelšanu vēstniecība sazināsies ar klientiem individuāli!

Ārlietu ministrijas (ĀM) diasporas projektu izvērtēšanas komisija 2020.gada 16.marta sēdē izvērtēja iesniegtos projektu pieteikumus, kuru realizācijas periods ir no 1.maija līdz 31.augustam, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Latvijas vēstniecības Īrijā Padomniece Edīte Medne.

Konsulārajā reģistrā pašlaik ir reģistrējušies aptuveni 1900 Latvijas valstspiederīgie, kuri Eiropā gaida repatriāciju, sociālajos tīklos vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Āzijā un Āfrikā repatriāciju gaida 751 Latvijas valstspiederīgie, bet Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā - 198, tādējādi kopumā repatriāciju gaida 2849 Latvijas valstspiederīgie, norādīja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrija (ĀM) darīs visu iespējamo, lai sniegtu atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem pēc 17.marta, kad stāsies spēkā valdības noteiktie ierobežojumi starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Ministrs aicina apzināties, ka, ņemot vērā ārkārtas situāciju un citu valstu ierobežojumus, tas prasīs laiku un nebūs vienkārši. "Mēs intensīvi strādājam pie risinājumiem," uzsvēris ministrs.

Piektdien, 6. martā Ārlietu ministrijā Rīgā pulcējās valsts institūciju speciālisti un diasporas sabiedrisko organizāciju pārstāvji, lai pārrunātu jau esošās atbalsta programmas jomā “Kultūras un identitātes stiprināšana”, kā arī izskatītu jaunas iniciatīvas, kas būtu iekļaujamas Diasporas rīcības plānā 2021. - 2023. gadam. Darba sanāksmi vadīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Ārlietu ministrija (ĀM) aicina ārzemēs dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos 19.martā no plkst. 15.00 līdz 16.10 (pēc Latvijas laika) piedalīties vebinārā (interneta tiešraides seminārā) par valsts radītājām digitālajām iespējām un sniegtu praktiskus ieteikumus remigrācijas jautājumu kārtošanā.

Vakar, 24. februārī, noslēdzās projektu pieteikumu iesniegšana 2020. gada otrajam konkursam, kuru diasporas organizācijām izsludināja Ārlietu ministrija (ĀM). Vakar līdz darbdienas beigām Latvijas vēstniecībā Dublinā bija saņemti pieci projektu pieteikumi, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Latvijas vēstniecības Īrijā Padomniece Edīte Medne.

Visaptveroša valsts aizsardzība paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību organizēties un pārvarēt krīzes. Visaptverošā valsts aizsardzība ir arī atbilde, kā mēs visi kopīgi varam stiprināt katra Latvijas iedzīvotāja psiholoģisko noturību, un, jo vairāk mēs pie tā strādāsim, jo mazāk būs vietas panikai, propagandai un apgalvojumiem, ka kāds var Latviju iekarot 72 stundās, un citiem līdzīgiem meliem, kas tiek izplatīti informācijas telpā.

Lai arī arvien vairāk Latvijas politiķi un diplomāti atzīst, ka diaspora ir kļuvusi par vērā ņemamu valsts interešu aizstāvi pasaulē un organizētā latviešu sabiedrība ārpus Latvijas ir dažkārt noderīgs instruments viena vai otra mērķa sasniegšanai, vēl tāls ceļš ejams līdz iestāžu izpratnei, ka organizētās sabiedrības efektīvai darbībai ir nepieciešami kvalitatīvi informācijas avoti.

Februāris parasti ir tumšs un auksts laiks, tāpēc, padarot to gaišāku, mūsu senči to dēvējuši par Sveču mēnesi. Sveču diena, kuru pēc mūsdienu kalendāra svin 2. februārī, Latviešu gadskārtās ir ziemas vidus un to dēvē arī par Ziemas Māras dienu. Tieši šajā nedēļas nogalē aicinājām bērnus un ģimenes gan no LBĪ Latviešu skolas “Jumītis”, gan arī latviešus un viņu ģimenes no tuvākas un tālākas Waterford apkārtnes sanākt kopā, lai šoreiz izzinātu tieši šos Latviešu gadskārtu svētkus – Sveču mēnesi un Sveču dienu.