Šā gada oktobrī, pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijas universitātes (LU) migrācijas pētījumu grupa uzsāka nu jau trešo apjomīgo Latvijas diasporas aptauju. Šogad tā pievēršas diasporas politiskajai iesaistei, sociālajām un ekonomiskajām saitēm ar Latviju. Aptaujā noskaidros, kādēļ ārvalstīs dzīvojošie latvieši balso vai nebalso vēlēšanās, kādās vēl aktivitātēs iesaistās, lai ietekmētu procesus Latvijā, un kādu vēlētos redzēt politisko partiju piedāvājumu.

Mazāk nekā puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju savu nākotni saista ar Latviju, liecina pēc Valsts kancelejas pasūtījuma SIA "Rait Custom Research Baltic" veiktā sabiedriskās domas aptauja. Pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, respondentiem bija jānovērtē apgalvojumi saistībā ar Latvijas valsti, pašvaldību un savu ģimeni.

Latgales plānošanas reģiona (LPR) remigrācijas komanda vēlas aptaujāt aizbraucējus un noskaidrot, kas ir noticis ar dzīvesvietu, kur mitinājāties pirms aizbraukšanas. Aizvien biežāk remigranti apgalvo, ka ir grūtības atrast dzīvesvietu Latvijā brīdī, kad ir nolēmuši atgriesties atpakaļ. LPR vēlas izprast, kāda ir situācija mājokļu jautājumā – varbūt esat aizbraukuši, bet nākotnē tomēr cerat atgriesties, tādēļ nekustamo īpašumu vēl paturat sev kā drošības garantiju.

Gandrīz katrs ceturtais jeb 22% Latvijas darba ņēmēju būtu gatavi doties strādāt uz citu valsti, 14% apsvērtu šādu iespēju, bet 64% darba dēļ nepamestu valsti, liecina personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") veiktā aptauja. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, Lietuvā 80% darba ņēmēju norādīja, ka neizskatītu iespēju darbam citā valstī, bet Igaunijā tāpat kā Latvijā - 64%.

Jaunākie aptaujas dati liecina, ka apmēram divi no katriem pieciem pieaugušiem ukraiņiem, kas dzīvo Īrijā ar pagaidu aizsardzības statusu, strādā, un pieaug to skaits, kuri vēlētos palikt šeit ilgstoši, vēstī RTE. Aptaujājot nedaudz vairāk kā 4600 cilvēkus, kuri Īrijā ieradušies no Ukrainas kopš Krievijas iebrukuma 2022. gadā, atklāts, ka lielākā daļa nestrādājošo vēlētos atrast darbu.

Labdarības organizācijas Barnardos aptauja liecina, ka dzīves dārdzības dēļ daudzi vecāki ir noraizējušies par izdevumiem, kas saistīti ar bērnu atgriešanos skolā, raksta RTE. Pētījumā atklājās, ka vidējās izmaksas ceturtās klases skolēnam ir 320€, bet vidusskolas pirmajā gadā - 972 €.

Visā Eiropas Savienībā norisinās visaptveroša LGBTQ aptauja, lai apkopotu LGBTQ cilvēku pieredzes, uzskatus un bažas. Iegūtā informācija veidos politikas, lai turpmāk aizsargātu un veicinātu LGBTQ cilvēku tiesības. Aptauju organizē Eiropas savienības Pamattiesību aģentūra (FRA). Šī jau ir trešā aptauja, kas ir anonīma un pieejama LGBTQ cilvēkiem, kuri sasnieguši vismaz 15 gadu vecumu 30 valstīs: 27 ES dalībvalstīs, kā arī Albānijā, Serbijā un Ziemeļmaķedonijā.

Laika posmā no 2000. gada jūnija līdz 2023. gada jūnijam Latvijas valstspiederīgajiem Īrijā ir piešķirti 62345 PPS numuri, tomēr pēdējie tautas skaitīšanas dati uzrādīja, ka Zaļajā salā dzīvo vien 18300 latviešu. Lai arī komentāri par reemigrāciju bieži vien ir skeptiski, Īrijas statistikas dati liecina, ka latviešiem šī vieta vairs nav sapņu zeme. Ar aptaujas palīdzību mēģināsim noskaidrot, ko domā Īrijā vēl dzīvojošie?

Atlicis mazāk par mēnesi, kad Rīgu pieskandinās XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII deju svētki. Šo svētku dalībnieku vidū būs mūsu kori “eLVē” un “LA’IR”, kā arī tautas deju kopas “Karbunkulis” un "Rietumkrasts". Un, lai arī biļetes uz Dziesmu un deju svētku koncertiem tika izpirktas stundas laikā, kādam arī paveicās tās iegādāties!

Īrijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSO) dati liecina, ka novembrī inflācija bija teju 9%. Inflācijas indeksu valstī aprēķina, mērot visu patēriņa cenu izmaiņas un tādējādi tas neatspoguļo katra personīgā maciņa īpašnieka reālos izdevumus, jo ne jau katru dienu mēs maksājam, piemēram, par izglītību, kur izmaksas samazinājušās. Katra “personīgo inflāciju” tomēr veido nepieciešamie izdevumi par pārtiku, elektrību un apkuri.