Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien, 22. jūlijā, pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma apstiprināja 41 vēlēšanu iecirkņa izveidi ārvalstīs Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās. Šie iecirkņi būs 38 valstīs - Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā, Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Indijā, Īrijā, Itālija, Izraēlā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Krievijā, Ķīnā, Dienvidkorejā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Lietuvā, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā, Vācijā un Zviedrijā.

No rītdienas, 23. jūlija, līdz 9. septembrim vēlētāji, kuri 14. Saeimas vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, varēs pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. To varēs izdarīt 21 Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā, kur izveidoti pasta balsošanas iecirkņi, t.sk. Latvijas vēstniecībā Īrijā - 23 Fitzwilliam Place, Dublin 2, D02 EK77.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija (ĀM) aicina uz pirmo tiešsaistes semināru par iespēju tautiešiem ārvalstīs piedalīties gaidāmajās Saeimas vēlēšanās! Pirmais seminārs, kas notiks 17. maijā plkst. 16.00 pēc Latvijas laika, būs veltīts balsošanai pa pastu no ārvalstīm.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē vakar diskutēja par pasta balsošanas no ārvalstīm drošības riskiem. Bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars (LPV) norādīja, ka likumā paredzētā neautorizētā pieteikšanās pasta balsošanai ārvalstīm rada drošības risku pasta balsošanā.

Līdz pašvaldību vēlēšanām, kad savu izvēli būs veikuši vēlētāji Latvijā, ir palikusi vairs viena nedēļa. Diaspora, kurai pirmo reizi ir dota iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, to varēja izdarīt ar pasta starpniecību un šīs tiesības kopumā no ārzemēm ir izmantojuši 276 Latvijas pilsoņi. To starpā gan diasporas pārstāvji, gan vēstniecību un pārstāvniecību darbinieki ārzemēs.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz atļaut iedzīvotājiem piedalīties Saeimas vēlēšanās ar eID karti. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu personai tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tās rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir personas apliecība jeb eID karte.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz ļaut ārvalstīs dzīvojošajiem, kuri balso pa pastu, Saeimas vēlēšanās izvēlēties vēlēšanu apgabalu, kurā ieskaitīs viņu balsi. Grozījumus izstrādāja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Armands Krauze, Edgars Tavars, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns un Gundars Daudze.

2021. gada 5. jūnijā Latvijā norisināsies pašvaldību domes vēlēšanas. Šogad pirmo reizi vēlētāji, kuriem ir balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, bet kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, balsošanai varēs pieteikties pa pastu, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumā. Pasta balsošanai jāpiesakās iepriekš – no 27. marta līdz 24. aprīlim.

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, un līdz ar to vēlētājiem ārvalstīs būs nodrošināta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu, vēstī Saeimas Preses dienests. Likums grozīts, lai veicinātu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstītu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un pašvaldību norisēs iesaistītu pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 9.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, kas paredz vēlētājiem ārvalstīs nodrošināt iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu, informē Saeimas Preses dienestsLikuma grozījumi izstrādāti, lai veicinātu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstītu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un pašvaldību norisēs iesaistītu pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti, atzīmēts grozījumu anotācijā.